Uldis Laucis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Uldis Laucis (1985).

Uldis Laucis (dzimis 1936. gada 29. septembrī, miris 2013. gada 3. janvārī) bija latviešu veselības aprūpes organizators un politiķis, Valmieras slimnīcas galvenais ārsts (1962—1986). Latvijas Tautas frontes atbalstītais PSRS Tautas deputāts (1989—1991), Latvijas Sarkanā Krusta vadītājs (1991—2001).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gada 29. septembrī Volfganga Lauča ģimenē. Studēja Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultātē, turpināja ķirurģijas pēcdiploma studijas RMI klīniskajā ordinatūrā. 1962. gadā kļuva par Valmieras rajona centrālās slimnīcas galveno ārstu, 1970.—1975. gadā vadīja tās jauno ēku būvēšanu, 1984. gadā blakus slimnīcai uzcēla poliklīnikas ēku.

No Atmodas kustības laika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu (1989—1991), 1989. gada 27. augustā U. Laucis bija viens no tiem deputātiem, kas parakstīja protesta vēstuli pret PSKP CK 26. augusta paziņojumu par stāvokli Baltijas republikās Baltijas ceļa sakarā.

No 1991. gada Latvijas Sarkanā Krusta biedrības Centrālās komitejas priekšsēdētājs, no 1993. līdz 2001. gadam prezidents. Miris 2013. gada 3. janvārī, apglabāts Rīgas Meža kapos.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]