Ilmārs Bišers

Ilmārs Bišers
	Latvijas Ministru padomes; priekšsēdētāja pirmais vietnieks
	Amatā; 1990. gada 7. maijs — 1991. gada 13. novembris
Premjerministrs	Ivars Godmanis
Dzimšanas dati	1930. gada 1. novembrī; Rīga, Latvija
Miršanas dati	2011. gada 12. maijā (80 gadu vecumā)
Politiskā partija	PSKP; DCP/DP; DPS/LDP; LPP (2004—?)
Profesija	jurists
Augstskola	Latvijas Universitāte
	Triju Zvaigžņu ordenis

Ilmārs Bišers (dzimis 1930. gada 1. novembrī, miris 2011. gada 12. maijā) bija latviešu jurists un politiķis. Latvijas Universitātes pasniedzējs. Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (1990—1991). 6. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1930. gadā Rīgā. 1954. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Strādāja Latvijas PSR prokuratūrā un Ministru padomes juridiskajā daļā. No 1975. gada Bišers bija mācībspēks LVU, ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu.

Atmodas laikā Ilmārs Bišers pievienojās Latvijas Tautas frontei (LTF), būdams viens no tās veidotājiem 1988. gadā, tika ievēlēts tās pirmajā valdē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā kā LTF kandidāts, bija tās Tautību padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.^[2] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Ilmāru Bišeru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.^[3]

1990. gadā I. Bišers vadīja Latvijas delegāciju sarunās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viņš kandidēja uz vietu Augstākajā Padomē 1990. gada vēlēšanās no LTF saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā no 1990. gada maija līdz 1991. gada novembrim I. Bišers bija Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa pirmais vietnieks, zaudējot amatu pēc Ministru padomes reorganizācijas. 1992. gadā kļuva par I. Godmaņa padomnieku.

Iesaistījās 1992. gadā dibinātās Demokrātiskās Centra partijas (DCP) darbībā un nNo DCP saraksta kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, bet nesekmīgi un Saeimā netika ievēlēts. 1993. gadā DCP tika pārdēvēta un kļuva par Demokrātisko partiju, bet 1995. gada pavasarī, tai apvienojoties ar partiju "Saimnieks", izveidojās Demokrātiskā partija "Saimnieks". No DPS saraksta Bišers tika ievēlēts 6. Saeimā, kur darbojās juridiskajā un mandātu un iesniegumu komisijās.^[4] Kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

Pēc DPS pārdēvēšanas par Latvijas Demokrātisko partiju Bišers tajā turpināja darboties Andra Amerika vadībā. No LDP saraksta piedalījās 2001. gada pašvaldību vēlēšānās Rīgā, bet netika ievēlēts.^[5] Nesekmīga bija arī Bišera dalība 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā no politiskās apvienības "Centrs" saraksta un 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā, kandidējot no Latvijas Pirmās partijas saraksta.^[6]

Ilmārs Bišers daudzus gadus, darbojās kā zvērināts advokāts paša izveidotajā birojā "Bišers & partneri", ko šobrīd vada viņa dēls Valdis Bišers. Miris 2011. gada 12. maijā.

Apbalvojumi

2008. gadā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Atsauces

↑ otrs vietnieks bija Arnis Kalniņš
↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
↑ «Ilmārs Bišers». saeima.lv. Skatīts: 2013-06-04.
↑ «Latvijas Demokrātiskā partijas deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-20. Skatīts: 2013-06-05.
↑ «LATVIJAS PIRMĀ PARTIJA deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-18. Skatīts: 2013-06-05.

[1] trs vietnieks bija Arnis Kalniņš

[2] No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā

[3] Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.

[titania-4] «Ilmārs Bišers». saeima.lv. Skatīts: 2013-06-04.

[cvk2001-5] «Latvijas Demokrātiskā partijas deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-20. Skatīts: 2013-06-05.

[cvk2005-6] «LATVIJAS PIRMĀ PARTIJA deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-18. Skatīts: 2013-06-05.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]