Ivars Jānis Ķezbers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ivars Jānis Ķezbers
Ivars Ķezbers.jpg
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1944. gada 30. marts
Valsts karogs: Vācija Valka, Ostlande, Vācija
Miršanas dati 1997. gada 23. aprīlī (53 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Strasbūra, Francija
Politiskā partija PSKP (1967—1990)
LDDP (1990—1994)
PS (1994—1995)
DPS (1995—1997)
Dzīvesbiedrs(-e) Diāna Ķezbere
Dace Ķezbere
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Universitāte
PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmija

Ivars Jānis Ķezbers (1944. gada 30. marts1997. gada 23. aprīlis) bija latviešu vēsturnieks un politiķis, 6. Saeimas deputāts.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā Ivars Jānis Ķezbers absolvēja Ventspils 2. vakara vidusskolu. 1967. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitāti ar grādu tiesību zinātnēs.[2] 1982. gadā beidzis PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, kļūstot par vēstures zinātņu kandidātu, savukārt 1993. gadā ieguvis vēstures doktora grādu Latvijas Universitātē.[2]

Darbība PSKP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1966. līdz 1969. gadam Ķezbers bija LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas atbildīgais sekretārs, kā arī Latvijas ĻKJS CK nodaļas vadītāja vietnieks. 1971. gadā paaugstināts par LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas instruktoru un LKP CK ārzemju sakaru nodaļas instruktors.[2] No 1973. līdz 1978. gadam strādājis PSRS vēstniecībā Zviedrijā. Bijis vēstniecības atašejs, vēlāk — trešais sekretārs. Tad pusotru gadu vadījis Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs prezidiju.[2] Līdz 1982. gadam bijis PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas aspirants. Nepilnus divus gadus bijis LKP CK lektors, nodaļas vadītāja vietnieks.[2]

No 1984. līdz 1985. gadam Ķezbers bija LKP CK Ārzemju sakaru nodaļas vadītāja vietnieks. 1986. gadā kļuvis par LKP CK locekli. Tad līdz 1987. gadam vadīja LPSR Radio un televīzijas komiteju.[2] Pēc tam gadu bijis PSRS Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Divus mēnešus — LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja pirmais vietnieks, nākamos divus mēnešus — LPSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs. No 1988. gada oktobra līdz 1990. gada aprīlim bija LKP CK sekretārs.[2]

Turpmākā politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada aprīlī no LKP atšķēlās daļa biedru. Viņi izveidoja Latvijas Neatkarīgo Komunistu partiju I. Ķezbera vadībā. Septembrī tā tika pārsaukta par Latvijas Demokrātisko Darba partiju.[2] Augstākās Padomes vēlēšanās Ķezbers startēja no saraksta "Par Latvijas valsti, par brīvu cilvēku", bet netika ievēlēts. Viens no partijas "Saimnieks" programmas projekta izstrādātājiem.[2]

1994. gadā izveidojoties partijai, Ķezbers ticis ievēlēts par tās priekšsēdētāja vietnieku. 1995. gada 29. aprīlī, "Saimniekam" apvienojoties ar Demokrātiskā Centra partiju un izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks", I. Ķezbers tika ievēlēts par tās domnieku un valdes locekli.[2] Ievēlēts 6. Saeimā. Bija īpašo uzdevumu ministra kandidāts Z. Čevera piedāvātajā valdībā, tomēr tā neguva Saeimas atbalstu.[2]

Kā Saeimas deputāts darbojies Eiropas lietu komisijā, Latvijas-Izraēlas parlamentārā atbalsta grupā, Latvijas-Krievijas parlamentārā atbalsta grupā un Latvijas-Lielbritānijas parlamentārā atbalsta grupā.[2]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada 23. aprīlī Ivars Jānis Ķezbers bija komandējumā Strasbūrā, Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas sesijā. Viņš nomira viesnīcas numuriņā. 29. aprīlī Ķezberu izvadīja no Saeimas kā pirmo deputātu, kam izrādīts šāds gods kopš Raiņa 1929. gadā.[2]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Ķezbers piedzima 1944. gada 30. martā Valkā. Pirmajā laulībā ar Diānu dzimušas divas meitas: Andra Evita un Ivonna. Vēlāk precējies otrreiz ar Daci.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]