Viktors Avotiņš
| |||||||||||||
| |||||||||||||
.svg){kind=small}
Viktors Avotiņš (dzimis 1947. gada 12. decembrī) ir latviešu publicists, dzejnieks, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Izglītība un profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viktors Avotiņš ir dzimis 1947. gadā Ludzā, bērnību pavadījis Cirmas pagastā. Mācījies Suntažu vidusskolā, beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu. Strādājis par inženieri programmētāju Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniski-pētnieciskā institūtā Rīgā.
Avotiņš ir strādājis vairākos preses izdevumos: bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" atbildīgais sekretārs un redaktora vietnieks, žurnāla "Daugava" atbildīgais sekretārs un galvenā redaktora vietnieks, laikraksta "Latvijas Jaunatne" redaktora vietnieks.
No 1989. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs; vairākus gadus Avotiņš ieņēma Rakstnieku savienības priekšsēdētāja posteni.
Bijis laikraksta "Jaunā Avīze" galvenais redaktors; no 1998. gada darbojas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze".
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1970. gados Viktors Avotiņš aktīvi darbojās komjaunatnē, bijis Rīgas pilsētas Maskavas rajona komjaunatnes otrais sekretārs.[1]
Atmodas laikā Avotiņš bija viens no Tautas frontes idejas autoriem un organizētājiem.[2]
Bijis 1., 2., un 3. sasaukuma LTF Domes loceklis.
1989. gadā Avotiņš tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā no 311. Ogres vēlēšanu apgabala. Strādājis PSRS reorganizācijas komisijā.
Piedalījās arī Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā, bet ievēlēts netika.
Atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2008. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
- 2010. gadā saņēmis Cicerona balvu
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Apiet loku, Rīga: Liesma, 1979;
- Taupīšanās, Rīga: Liesma, 1982;
- Lēzenā mūžība, Rīga: Liesma, 1986.
Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- M. Mamardašvili, Domātprieks, Rīga: Spektrs, 1994,
- F. Ņeznanskis, Asinsatriebība, Rīga: Kontinents, 2000.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Pārkalsim čaumalas kodolos!». Padomju Jaunatne. 1988-08-27.
- ↑ Dace Bebre, Laura Dūša, Dainis Golberģis, Liena Pilsētniece, Aina Rozeniece, Andris Sproģis. «Svēts laiks, kas piederēja mums visiem - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Latvijas Vēstnesis, 8.10.1998. Skatīts: 2019-07-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||
|