Zībergi

Zībergi (vācu: Syberg, arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803. gada Plāteri-Zībergi (poļu: Plater-Zyberk), ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimta beigās no Vestfālenes ieceļoja Livonijā un ieņēma augstu stāvokli Livonijas ordeņa hierarhijā.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Zībergas (tagad Dortmundes daļa), par savu priekšteci tā uzskata 1377. gadā pieminēto bruņinieku Hermani no Zībergas. Georgs no Zībergas 15. gadsimta beigās apprecējās ar Annu no Pletenbergas un pārcēlās uz Livoniju.

Georgs Zībergs no Višlingenas (Geog Sieberg von Wischlingen, miris ap 1614) bija Livonijas ordeņa Aizkraukles pils komturs (1544—1545), 1550. gadā Cēsu pils komturs, Rīgas pils komturs (1551—1558), Daugavpils komturs (1558—1559), vēlāk hercoga Gotharda padomnieks. Viņa brālis Kaspars Zībergs (Caspar Sieberg von Vischlingen, miris 1570) bija Livonijas ordeņa ieņemtās Piebalgas pils pulkvedis 1556. gadā, vēlāk Cēsu pils šafera kumpāns un Rīgas pils komturs (1558—1562). Savukārt Kristofs Zībergs no Bušas (Christoph Sieberg zum Busche) bija Cēsu pils komturs (1551—1556), 1557. gadā Kandavas fogts, 1560. gada 2. augustā kritis Ērģemes kaujā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanas Rīgas pils komturs Kaspars Zībergs kļuva par Sēlpils pilskungu, 1562. gadā iegūstot Bebrenes un Pilskalnes muižas ar Ilūkstes miestu, kā arī vēlāko Sēļu muižu Vidzemē.

Pēc Livonijas hercogistes sadalīšanas 1629. gadā Zībergu dzimta saglabāja savas muižas gan Sēlijā, gan Latgalē. Ilūkstes muižnieks Johans Georgs Zībergs apprecējās ar Sibillu Līdinghauzenu un viņu mazdēls Juzefats Zībergs (Józefat Zyberg) 1769. gadā kļuva par Inflantijas vaivadu un 1773. gadā mantoja Arendoles muižu. Arī viņa dēls Jans Tadeušs Zībergs Polijas dalīšanu laikā 1775. gadā kļuva par titulāro Inflantijas vaivadu, vēlāk par Brestļitovskas vaivadu (1778—1795). 1803. gadā viņa vienīgā meita Izabella Helēna (1785—1849) apprecēja Krāslavas grāfu Mihailu Plāteru (1777—1862). Lai nezustu Zībergu uzvārds, izveidoja Plāteru-Zībergu dzimtu.

Zībergu dzimtas Livonijas atzara vīriešu līnija beidzās 1806. gadā, kad nomira bijušais Inflantijas vaivads Jans Tadeušs Zībergs (Jan Tadeusz Zyberg, Johann Sieberg zu Wischling).

Plāteri-Zībergi

1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja Līksnas muiža, Kazimirišķu muiža, Bebrenes muiža, Pilskalnes muiža, Kalupes un Arendoles muiža.

Jans Tadeušs Zībergs bija pēdējais Zībergu dzimtas vīriešu kārtas pārstāvis. Trīs reizes precējās, līdz trešajā laulībā piedzima meita Izabella Helēna. 1803. gadā viņa apprecējās ar grāfu Mihailu Plāteru, apvienojot Latgalē ietekmīgās Plāteru un Zībergu dzimtas. Izabellai Helēnai pūrā bija zemes īpašumi 1935 kvadrātkilometru platībā ar 15 000 dzimtcilvēkiem.