Bebrenes muiža
Bebrenes muiža | |
---|---|
Iepriekšējie nosaukumi | Rittergut Bewern |
Vispārīga informācija | |
Arhitektūras stils | Neorenesanse |
Atrašanās vieta | Bebrene, Augšdaugavas novads, Latvija |
Pašreizējais izmantotājs | Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola |
Pabeigta | 1896 |
Īpašnieks | Izglītības un Zinātnes ministrija |
Celtniecība | |
Arhitekts | Leandro Markoni |
Bebrenes muižas (vācu: Rittergut Bewern) kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta Bebrenē. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Plāteru-Zībergu dzimtai. Mūsdienās ēkā atrodas Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muiža dibināta jau Livonijas ordeņvalsts laikā ordeņa Dinaburgas komturejas lauksaimniecības vajadzībām (vācu: Ökonomiehof). Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā muižu ieguva Kaspars Zībergs, kura dzimtai muiža piederēja līdz 1803. gadam. Līdz 1920. gadam tajā saimniekoja grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.[1] Bebrenes muižas kungu māja celta 1896. gadā pēc itāļu cilmes arhitekta L. J. L. Markoni (1834-1919) projekta franču neorenesanses stilā. Pēc 1920. gada zemes reformas 1921./22. mācību gadā Bebrenes muižas kungu māju nodota skolas rīcībā. 1960. gados mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs.
-
Bebrenes muižas kungu māja (ap 1918)
-
Bebrenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.
Muižas apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji kungu mājas ēkai bija divi stāvi un mansarda telpas. Ārsienas ir darinātas no sarkanajiem ķieģeļiem. Fasāžu dekoratīvās detaļas – stūru rusti un starp logailām novietotie rusti, jumta dzega un starpstāvu dzegas, kā arī logailu apmales darinātas javā un tonētas baltas. Pils reprezentācijas telpas rotāja senlaicīgi bronzas kroņlukturi ar kristāla piekariem un antīkas mēbeles, abos salonos un bibliotēkā bija marmora kamīni. Lielā salona sienas bija apvilktas ar sarkanu damastu. Apkārt lielam ovālam galdam stāvēja Ludviķa XV stila krēsli, bet gar sienām ampīra stila sēdekļi. Pie salona dienvidu sienas atradās itāļu gleznotāju darbi. Tur bija arī liels Ludviķa XII stila krēsls ar kāju paliktni. Pie sienas bija liels 13. gadsimta gobelēns ar antīkas tēmas sižetu. Lielajā un mazajā bibliotēkā visas sienas aizņēma stikloti grāmatu plaukti, kuros atradās ap 1000 (pēc citām ziņām ap 10 000) sējumu.[2]
Bebrenes muižas parks ir veidots angļu ainavu parku stilā. Muižas kompleksā ietilpst pils vārti, muižas pārvaldnieka māja, virtuves ēka, namiņš virs pagraba, dzirnavas (1836) un zirgu staļļi. Līdz mūsdienām ir daļēji saglabājusies pazemes eja no pils pagraba uz virtuves ēku.[3]
Bebrenes jaunajos kapos ir Plāteru-Zībergu dzimtas kapliča (1875).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, II Lettland, Ķelne, 1990. 73-74 lpp.
- ↑ Pa grāfu Plāteru-Zībergu pēdām Daugavpils apkaimē un Daugavpilī no www.visitdaugavpils.lv
- ↑ Bebrenes muižas ansamblis