Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāžu saraksts
Sarakstā hronoloģiski apkopotas Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
Kultūras nama dramatiskā trupa (1945-1958)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1945. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1920.05.01. Rūdolfs Blaumanis "Sestdienas vakars". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.[1]
- 1945.07. Leons Paegle "Iela". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.[2]
- 1945.09. Rainis "Ģirts Vilks". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.[3]
- 1945.10. Ādolfs Alunāns "Mūsu pokāls". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.[3]
1946. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1946.07.10. Vilis Lācis "Vedekla" Rež. Fricis Līcis, dek. Šugals.
- 1946. Antons Čehovs "Bildinājums" Rež. Fricis Līcis.
1947. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1947. Andrejs Upīts "Kad tas kungs paklausa". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.
- 1947. V. Suchodoļskis "Zaļais zars". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.
- 1947. Indriķis Lēmanis "Kalpu taka". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.
- 1947. Anna Brodele "Sāncenses". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.
1950. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1950.01.14. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. J. Ramša.
- 1950.04. Antons Čehovs "Lācis".
- 1950.06. Arvīds Grigulis "Māls un porcelāns". Rež. Egons Leopolds.
1951. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1951.01 Rainis "Krauklītis".
- 1951.06. Elīna Zālīte (?) "Vārds sievietēm". Rež. Egons Leopolds.
1952. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1952. N. Kuļiščenko "Mūsu jūrmala".
1953. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1953.05.09. Džeimss Gou un Arnolds D’Jusso "Dziļās saknes". Rež. Hugo Jakobi.
- 1953.10.18. Maija Talveste "Tīna". Rež. Hugo Jakobi.
1954. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1953. vai 1954. J. Apuškins "Mistera Hiksa portrets".
- 1953. vai 1954. G. Muchtarovs "Draugi".
- 1953. vai 1954. I. Nikuļins "Baltais eņģelis".
- 1954. Rūdolfs Blaumanis "Ļaunais gars". Rež. Hugo Jakobi.
1955. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1955.10.16. Rūdolfs Blaumanis "Zagļi". Rež. Hugo Jakobi.
- 1955. Anna Brodele "Dace meklē laimi".
- 1955.02.20. Cēzars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež.-dek. Hugo Jakobi.
1956. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1956. H. Mazins "Viņa kļūda". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle.
- 1956. Hugo Jakobi "Rumulēšanās". Rež. Hugo Jakobi.
1957. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1957.03.09. Ježi Ļutovskis "Ģimenes lieta". Rež. Hugo Jakobi.
- 1957.06.29. Mārtiņš Zīverts "Ķīnas vāze". Rež. Egons Leopolds, dek. Hugo Jakobi.
1958. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1958.01.11. Jānis Lindulis "Dižūdru Māle". Rež. Alīna Vārpa-Putnaērgle, dek. Tālivaldis Pavārs.
- 1958.10.08. Jānis Jaunsudrabiņš "Jo pliks, jo traks". Rež. Jānis Lūsēns, dek. Hugo Jakobi.
1959. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1959.04.10. Gunārs Cilinskis "Vispirms par cilvēku…". Rež. Jānis Lūsēns, dek. Paulis Buldinskis.
- 1959.10.10. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. Māris Grēviņš, dek. Edvīns Kalnenieks.
Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātris (1959-1988)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1960. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1960.02.03. Žanis Grīva "Medūzas plosts". Rež. Jānis Lūsēns, dek. Dailis Rožlapa.
- 1960.05. M. Rudojs un S. Timenčiks "Svešumā". Rež. Jānis Lūsēns, dek. Hugo Jakobi.
- 1960.06.30. Vladimirs Pistoļenko "Annas mīlestība". Rež. Herberts Zommers, dek. Augusts Pols.
- 1960.11.11. Miloslavs Štehliks "Lauku mīlas stāsts". Rež. Jānis Lūsēns, dek. Māris Pelše.
1961. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1961.03.31. Aleksandrs Ostrovskis “Mežs”. Rež. Herberts Zommers, dek. Māris Pelše.
- 1961.06.02. Dagnija Zigmonte, Kārļa Pamšes dramatizējums “Jūras vārti”. Rež. Jānis Lūsēns, dek. Māris Pelše.
- 1961.10.20. Avenīrs Zaks un Isajs Kuzņecovs “Solis uz laimi”. Rež. Guntis Krūmiņš, dek. Hugo Jakobi.
1962. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1962.01.19. Venta Vīgante “Kad rūsa plaiksnās”. Rež. Staņislavs Bukšs, dek. Hugo Jakobi.
- 1962.03.23. Jozs Grušs “Kāzu jubileja”. Rež. Jānis Lūsēns, dek. Hugo Jakobi.
1963. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1963.01.11. Moljērs “Skapēna nedarbi”. Rež. Jānis Lūsēns, dek. Arnolds Plaudis.
- 1963.05.24. Aleksandrs Mirodans “Slavenais 702”. Rež. Guntis Krūmiņš, dek. Jānis Vidušs.
- 1963.09.15. Brāļi Tūri “Bēgšana no nakts”. Rež. Irīna Liepa, dek. Ivars Raits.
- 1963.12.27. Juhans Smūls “Lea”. (Režisoru kursu iestudējums). Režisori konsultanti Irina Liepa un Elvīra Pipre, režisori: Rihards Aivars, Erna Didrihsone, Zenta Orniņa, Austra Kasparinska, Emīlija Auziņa, Zina Minkevica, Marta Drieže, Vilis Elsons, Laima Veinberga, dekorators Ivars Raits.
1964. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1964.03.20. Jokubs Skļutausks “Puisis ar velna matu”. Rež. Guntis Krūmiņš, dek. Ivars Raits.
- 1964.06.18. Brāļi Tūri “Ziemeļu madonna”. Rež. Irīna Liepa, dek. Ivars Raits.
- 1964.09.10. Rainis “Pūt, vējiņi!”. Rež. Elvīra Pipre, dek. Hugo Jakobi.
1965. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1965.04.01. Georgijs Mdivani “Nozagts konsuls!”. Rež. Inta Alekse, dek. Rūdolfs Pīlādzis.
- 1965.06.11. Dagnija Zigmonte, Kārļa Pamšes dramatizējums “Dod roku rītausmai”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Rūdolfs Pīlādzis, atjaunojuma dek. Edvīns Kalnenieks.
1966. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1966.01.12. Vladimirs Konstantinovs un Boriss Racers “Eksāmens mīlestībā”. Rež. Guntis Krūmiņš, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1966.04.08. Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1966.11.18. Ādolfs Alunāns "Draudzes bazārs" Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1967. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1967.05.07. Gunārs Priede “Trīspadsmitā”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1968. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1968.01.20. Eižens Labišs “Salmu cepurīte”. Rež. Inta Alekse un Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1968.04.19. Žans Anuijs “Antigone”. Rež. Benita Folkmane, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1968.10.06. Anna Brigadere “Sprīdītis”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
1969. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1969.01.29. Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1969.04.04. Imants Ziedonis “Es ieeju sevī”. Rež. Inta Alekse, dek. Uldis Roga.
- 1969.06.01. Ādolfs Alunāns “Pašu audzināts”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1969.06.01. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un muceniece”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1969.06.01. Ādolfs Alunāns “Bagāta brūte”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1970. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1970.01.30. Aleksandra Brušteine “Gaišzilais vai sārtais”. Rež. Inta Alekse, dek. Uldis Zuters.
- 1970.05.23. Anna Brigadere “Princese Gundega un karalis Brusubārda”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1970.09.11. Aleksandrs Ostrovskis “Bez vainas vainīgie”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Pēteris Rozenbergs, atjaunojuma dek. Edvīns Kalnenieks.
1971. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1971.01.22. Ādolfs Alunāns “Visi mani radi raud”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1971.09.25. Jevgenijs Švarcs “Sniega karaliene”. (Bērnu dramatiskā kolektīva izrāde) Rež. Līga Lakstiņa, dek. Ģedimins Kotello.
- 1971.11.26. Gunārs Priede “Vikas pirmā balle”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
1972. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1972.02.19. Gunārs Priede “Vecrīgas lībieša portrets”. Rež. Lūcija Ņefedova un Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1972.04.16. Leonīds Zorins “Varšavas melodija”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ģedimins Kotello.
- 1972.06.17. Marga Tetere pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu motīviem “Brīnumzālīte”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
1973. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1973.01.26. Edrižibs Mamijs “Sargies, mīlestība!”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ludmila Leite.
- 1973.03.08. Elīna Zālīte "Sila ziedi". Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ludmila Leite.
- 1973.04.10. Ādolfs Alunāns “Mūsu pokāls”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1973.04.10. Ādolfs Alunāns “Skolotāja tupeles”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1973.10.05. Dzejas izrāde Ilze Binde, Olga Lisovska, Laima Līvena, Velga Krile, Ausma Pormale un Vita Vīksna “Pastāstīšu par kādu meiteni”, Imants Auziņš “Dienasgrāmatas fragmenti”. Rež. Inta Alekse, dek. Ludmila Leite.
1974. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1974.01.25. Rūdolfs Blaumanis “No saldenās pudeles”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Ludmila Leite.
- 1974.03.09. Moriss Meterlinks “Zilais putns”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1974.10.19. Aleksandrs Vologins “Mana vecākā māsa”. Rež. Inta Alekse, Lūcija Ņefedova, dek. Ģedimins Kotello.
1975. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1975.01.31. Džons Boitons Prīstlijs “Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1975.02.11. Andrejs Kuzņecovs “Nakts pirms divkaujas”. (Teātra studijas izrāde) Rež. Līga Lakstiņa un Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1975.06.01. Voldemārs Sauleskalns pēc Zeibotu Jēkaba stāsta motīviem “Dullais barons Bunduls”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1975.10.31. Leonīds Ļeonovs “Zelta kariete”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1976. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1976.03.27. Elīna Zālīte “Rudens rozes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1976.11.13. Pauls Putniņš “Paši pūta, paši dega”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1977. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1977.02.16. Gunārs Priede “Vējlukturis abažūrā”. Rež. Inta Alekse, dek. Guntars Ābels.
- 1977.03.26. Gunārs Priede “Udmurtijas vijolīte”. Rež. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes kultūrizglītības darbinieku nodaļas diplomande Astrīda Dāce, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Guntars Ābels.
- 1977.04.17. Vagaršahs Mhitarjans “Atdodiet vecmāmiņu!”. Rež. J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes kultūrizglītības darbinieku nodaļas diplomande Anna Jansone, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1977.04.21. Sergejs Mihalkovs “Sombrēro”. (Teātra studijas izrāde) Rež. J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes kultūrizglītības darbinieku nodaļas diplomande Baiba Pelūde, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Uldis Roga.
- 1977.11.17. Rainis, Aspazija “Iet dienas pilnas tava tuvuma”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1978. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1978.04.15. Heda Cinere “Kontroldarbs”. (Teātra studijas izrāde) Rež. Inta Alekse, scen. Uldis Roga.
- 1978.06.02. Elīna Zālīte “Maldu Mildas sapņojums”. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone, dek. Silvija Meškone.
- 1978.11.12. Ādolfs Alunāns “No aktiera nāk joki”. Rež. Lūcija Ņefedova un Inta Alekse.
1979. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1979.03.01. Aspazija “Zalša līgava”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1979.04.13. Alla Sokolova “Farjatjeva fantāzijas”. Rež. Inta Alekse, dek. Ģedimins Kotello.
- 1979.10.23. Eduardo de Filipo “Filumena Marturano”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1979.11.15. Imants Ziedonis “Piena likums”. Rež. Inta Alekse, dek. Uldis Roga.
1980. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1980.04.11. Teatralizēts uzvedums “Cik labi, ka esi dzimis, Ļeņin…”. Rež. Lūcija Ņefedova.
- 1980.04.05. Gunārs Priede “Normunda meitene”. Rež. Inta Alekse, dek. Uldis Roga.
- 1980.10.25. Anna Brigadere “Sprīdītis”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
1981. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1981.02.06. Gunārs Priede “Lai arī rudens”. Rež. Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrziglītības darbinieku nodaļas režijas specialitātes studente Skaidrīte Šēniņa, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Andris Merkmanis.
- 1981.03.12. Marks Žilbērs Sovažons “Čao”. Rež. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļas režijas specialitātes students Uldis Podnieks, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Andris Merkmanis.
- 1981.04.17. Aspazija “Madlienas baznīcas torņa cēlējs”. Rež. Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļas režijas specialitātes studente Anita Truba, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1981.05.15. Tenesijs Viljamss “Orfejs nokāpj ellē”. Rež. J. Vītola Latvijas konservatorijas Teātra fakultātes kultūrizglītības darbinieku nodaļas režijas specialitātes students Mārtiņš Gaigals, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova.
- 1981.05.29. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļas režijas specialitātes students Agris Krūmiņš, diplomdarba vadītāja Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1982. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1982.03.19. Pauls Putniņš “Aicinājums uz… pērienu”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1982.11.11. Ādolfs Alunāns “Pašu audzināts”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1982.11.11. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un muceniece”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1982.11.11. Ādolfs Alunāns “Bagāta brūte”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1983. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1983.01.22. Anna Brigadere “Maija un Paija”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1983.01. Anna Brigadere “Annele saulgriežos”. (Bērnu dramatiskā kolektīva izrāde). Rež. Inta Alekse, dek. Anna Ziemele.
- 1983.11.15. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt... (Roksija)”. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone, dek. Edvīns Kalnenieks.
1984. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1984.02.04. Māra Rītupe “Tautu dēls lielījās”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Andris Merkmanis.
- 1984.03.30. Fricis Rokpelnis “Atceries egles (Jelgavas galva)”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse un Agris Krūmiņš, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1984.07.14. Pauls Putniņš “Kāzas kāzās”. Rež. Inta Alekse, dek. Uldis Roga un Māris Tobiāns.
- 1984.10.06. Anna Brigadere “Ilga”. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1984.10.17. Ojārs Vācietis “Diena (Vertikāle)”. Rež. Agris Krūmiņš, dek. A. Gaidis.
- 1984.10. Ādolfs Alunāns “Tie raibie joki…” Rež. Inta Alekse un Agris Krūmiņš, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1984.11.29. Folkloras uzvedums “Dziedot iet dvēselīte”. Rež. Agris Krūmiņš.
- 1984.12.20. Gunārs Priede “Filiāle”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1985. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1985.05.17. Juliu Edliss “Jūs mīlēju (Pilnmēness)”. Rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
1986. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1986.05.09. Otrīds Preislers “Herbe ar lielo cepuri”. (Bērnu dramatiskā kolektīva izrāde). Rež. Inta Alekse, dek. Ausma Ziemele.
- 1986.10.15. Māra Zālīte “Tiesa”. Rež. Agris Krūmiņš.
- 1986.12.15. Rainis “Zelta zirgs”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse, dek. Edvīns Kalnenieks.
1987. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1987.03.12. Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos". Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1987.05.31. Nora Vētra-Muižniece “Zaļā mežā bijām mēs”. (Bērnu drāmas kolektīva izrāde). Rež. Inta Alekse, Lolita Muižniece, dek. Andris Zvingulis.
- 1987.11.19. Pauls Putniņš “Ar būdu uz baznīcu”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1987.12.17. Zeibotu Jēkabs “Trīs soļi uz laimi”. Rež. Jānis Lūsēns, dek. Māris Tobiāns.
1988. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1988.03.08. Moljērs “Tartifs”. Rež. Agris Krūmiņš.
- 1988.05.15. Natālija Šovina “Par Buci un par Anīti”. (Bērnu dramatiskā kolektīva izrāde). Rež. Inta Alekse.
- 1988.07. Andrejs Pumpurs “Lāčplēsis”. Rež. Lūcija Ņefedova un Dzidra Bļodone, dek. Gunārs Zemgals.
- 1988.11.12. Arnolds Ridlejs “Spoku vilciens”. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1988.11.15. Viljams Šekspīrs “Maldu komēdija”. Rež. Agris Krūmiņš, dek. Ints Sedlenieks.
- 1988.11.19. Ādolfs Alunāns “Piltenieks Rīgā”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
Ā. Alunāna Jelgavas teātris-studija (1989-1992)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1989. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1989.01.10. Kustību izrāde "Kur kāpsi!". Rež. Gatis Zariņš.
- 1989.02.25. Uzvedums par Jettes Užānes cimdiem “Pļavas raksti, zvaigžņu raksti”. Rež. Inta Alekse.
- 1989.03.11. Elīna Zālīte “Mūžīgi vīrišķais”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1989.04.19. Ērihs Kestners “Divas Lotiņas”. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece.
- 1989.09.24. Aleksandrs Gelmans “Soliņš” (izrāde krievu valodā). Rež. Uģis Brikmanis.
- 1989.11.10. Albērs Kamī “Pārpratums”. Rež. Agris Krūmiņš, dek. Ingrīda Brence.
- 1989.11.11. Gunārs Priede “Artemīda”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1989.11.16. Eižens Labišs “Loursina ielas afēra”. Rež. Astra Kacena, dek. Andris Merkmanis.
- 1989.11.17. Elīna Zālīte “Intermeco”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1990. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1990.03.16. Aspazija “Es sadegu – nu manim vajag spīdēt...”. Rež. Lolita Muižniece.
- 1990.04.19. Leons Paegle “Ugunsputns”. Rež. Agris Krūmiņš, dek. Ingrīda Brence.
- 1990.06.21. Jānis Akuraters “Mīlestības zeme”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1990.11.11. Pauls Putniņš “Ar Dievu pie zemes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1991. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1991.04.11. Mārtiņš Zīverts “Kurrpurrū”. Rež. Lolita Muižniece, dek. Mārtiņš Vilkārsis.
- 1991.12.27. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1992. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1992.03.21. Henriks Ibsens “Spoki”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1992.03.27. Francis Arnolds un Ernests Bahs, latviešu skatuvei brīvi pārstrādājis Vilis Vite “Urrā – zēns!”. Rež. Lolita Muižniece, dek. Mārtiņš Vilkārsis.
- 1992.08.28. Jānis Akuraters “Vecie un jaunie”. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons, dek. Ivars Čaks.
- 1992.11.17. Aina Vāvere “Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1992.12.02. Japāņu dzeja “Haiku. Nobirst viegli un mierīgi magones”. Rež. Igors Freimanis, Igors Freimanis, uzveduma noformējuma mākslinieks Juris Zīle.
Ā. Alunāna Jelgavas teātris (1993-1996)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1993.02.03. Hella Vuolijoki “Akmens ligzda”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1993.03.26. Gunārs Priede “Nakts pirms mājām”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1993.10.09. Ādolfs Alunāns “Icigs Mozes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1993.10.10. Ādolfs Alunāns “Draudzes bazārs”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
1994. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1994.03.20. Gunārs Priede “Pie mums martā”. Rež. Lūcija Ņefedova.
- 1994.08.23. Māra Rītupe “Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1994.11.19. Arvo Rēlavs “Krīt gar zemi, mati gaisā”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, dek. Andris Merkmanis.
1995. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1995.03.18. Aspazija “Boass un Rute”. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1996. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1996.04.05. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. Lūcija Ņefedova.
- 1996.04.26. Anna Brigadere “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1996.10.15. Džeroms Kiltijs “Mīļais melis”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris (no 1997. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1997. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1997.04.12. Eleonora Hārpere Portere “Pollianna”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1997.07.18. Hugo Raudsepps “Mārtiņciems”. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1997.09.03. Dzejas uzvedums "Šī zeme ir mūsu" Rež. Lūcija Ņefedova.
1998. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1998.06.20. Māra Rītupe “Gustavs parlamenta brīvdienās”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1998.10.08. Svētku prologs “Ādolfa Alunāna 150. dzimšanas dienai”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1998.10.09. Ādolfs Alunāns “Brenča Tanheizers”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1998.10.09. Ādolfs Alunāns “Pašu audzināts”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1998.10.10. Ādolfs Alunāns, Johans Šenks “Sādžas dakteris”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
1999. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1999.05.14. Pauls Putniņš “Ar būdu uz baznīcu”. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1999.11.13. Anšlavs Eglītis “Omartija kundze”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 1999.11.20. Frīdrihs Dirrrenmats. “Vecās dāmas vizīte”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2000. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2000.06.17. Valdis Grēviņš “Gaisa grābekļi”. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2000.12.26. Jevgenijs Švarcs “Sniega karaliene”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2001. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2001.03.23. Egīls Šņore “Kartupeļu pankūku smarža”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2001.04.28. Leonards Gerše “Tauriņi ir brīvi”. Rež. Raivis Altrofs.
- 2001.06.10. Zenta Mauriņa “Pērs Gints un Solveiga”. Rež. Lūcija Ņefedova.
- 2001.06.10. Ārija Elksne, Jānis Grots “Vēstules tālajai zvaigznei”. Rež. Lūcija Ņefedova.
2002. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2002.02.03. Gunārs Priede “Zilā”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2002.10.12. Pauls Putniņš “Kvēli ilgotā...”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2002.04.21. Pauls Abrahāms “Havajas puķe”. Rež., producente Dace Vilne, diriģents Aigars Reinis, dek. Baiba Seržāne.
- 2002.12.14. Aleksejs Arbuzovs “Vecā Arbata pasakas”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2003. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2003.06.21. Hugo Krūmiņš “Precību drudzis (Sāncenši)”. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2003.10.11. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un Muceniece”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2004. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2004.03.16. Nora Vētra-Muižniece pēc Hansa Kristiana Andersena pasaku motīviem “Princese uz zirņa”. Režisore Lūcija Ņefedova.
- 2004.05.15. Aleksandrs Ostrovskis “Vilki un avis”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2004.10.03. Mārtiņš Zīverts “Cenzūra”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2004.11.27. Jānis Jurkāns “Vistas”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2005. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2005.06.22. Elīna Zālīte “Ērika”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
2006. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2006.02.01. Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “40 karātu”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Laura Kovaļevska.
- 2006.04.12. Karlo Goldoni “Mirandolīna”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2006.04.26. Ričards Šeridans “Atjautīgā aukle”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2006.05.24. Rūdolfs Blaumanis “Trīnes grēki”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
2007. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2007.04.13. Jevgeņijs Švarcs “Parastais brīnums”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2007.04.20. Viljams Šekspīrs “Divpadsmitā nakts”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2007.10.13. Gunāra Priedes 80. jubilejai veltīta kompozīcija “Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…” Rež. Lūcija Ņefedova.
- 2007.10.13. Gunārs Priede „Projām jāiet”. Koncertuzvedums. Rež. Lūcija Ņefedova.
2008. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2008.04.11. Antons Čehovs “Trīs māsas”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2008.12.19. Hermanis Paukšs “Kad Čūska Zane grib gulēt”. Rež. Kristīne Karataş.
2009. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2009.01.31. Marks Tvens, Andreja Miglas dramatizējums “Princis un ubaga zēns”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2009.04.23. Pēc Deja Vasermana lugas motīviem “Dons Kihots. Cilvēks no Lamanšas”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2009.07.12. Ričards Bahs “Vienoti katrs savā telpā”. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş.
- 2009.10.11. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt jeb Roksija”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2009.11.10. Ādolfs Alunāns “Kuplejas un anekdotes”. Rež. Lūcija Ņefedova.
2010. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2010.04.02. Jevgeņijs Griškovecs “Vienlaicīgi”. Rež. Kristīne Karataş.
- 2010.04.18. Džons Patriks “Dīvainā misis Sevidža”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2010.04.28. Maksims Gorkijs “Dibenā”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
- 2010.05.18. Otfrīds Preislers “Mazā raganiņa”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2010.06.16. Inguna Pinne “Lielā cerību stunda”. (Studijas gala eksāmena darbs) Režisori Arvīds Matisons un Andris Bolmanis.
- 2010.06.20. Rūdolfs Blaumanis “No saldenās pudeles”. (Studijas gala eksāmena darbs). Rež. Latvijas Kultūras koledžas students Andris Bolmanis, kursa darba vadītājs Arvīds Matisons, dek. Edvīns Kalnenieks.
2011. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2011.04.16. Anna Brigadere “Sprīdītis”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Raitis Junkers.
- 2011.05.17. Jānis Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”. Diplomdarba izrāde. Režisors Latvijas Kultūras koledžas diplomands Andris Bolmanis, diplomdarba vadītājs Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2011.12.07. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Rež. Lūcija Ņefedova.
2012. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2012.01.07. Viljams Šekspīrs “Jautrās vindzorietes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2012.06.10. Klēra Būza “Sievietes, sievietes”. Rež. Lūcija Ņefedova.
- 2012.06.15. Jānis Lejiņš “Skabarga sirdī”. Rež. Andris Bolmanis, mākslinieciskais vadītājs Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2012.12.03. Pēc Margaritas Stārastes pasaku motīviem “Zvaigznes stāsts”. Režisore Kristīne Karataş.
2013. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2013.02.02. Mārtiņš Zīverts “Minhauzena precības”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2013.04.30. Eduardo Skarpeta “Skrandaiņi un augstmaņi”. Rež. Arvīds Matisons un Andris Bolmanis, dek. Raitis Junkers.
- 2013.09.22. Vigita Pumpure “Kaimiņu būšana”. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2013.10.12. Ādolfs Alunāns “Mūsu pokāls”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2013.12.02. Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “Zaķis Lielībnieks”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
2014. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2014.03.19. Gunārs Priede “Vai mēs viņu pazīsim?” Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2014.03.27. Teātra dienai veltīts muzikāls uzvedums “Rampa mirdz!” Režisore Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2014.04.21. Karlo Goldoni “Divu kungu kalps”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2014.09.25. Māra Svīre “Slazdu krogs un divi nami Rīgā”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2014.12.08. Pēc Sergeja Mihalkova pasaku lugas motīviem “Trīs sivēntiņi”. Rež. Dace Vilne, dek. Raitis Junkers.
2015. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2015.03.22. Saulcerīte Viese, Jūlijs Bebrišs “Zvaigzne iet un deg, un…”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2015.03.27. Muzikāli ironisks uzvedums par mums pašiem “Rampa mirdz 2”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2015.05.03. Jānis Dreslers “Burbuļmātes prieki un bēdas”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2015.06.18. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2015.10.16. Fredriks Lou “Mana skaistā lēdija”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2015.11.05. Aiva Birbele “Koridors”. Rež. Andris Bolmanis, dek. Ivars Pirvics.
- 2015.12.07. Tamāra Gabbe “Pelnrušķīte”. Rež. Dace Vilne, dek. Raitis Junkers.
2016. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2016.03.04. Tenesijs Viljamss “Vasara un dūmi”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2016.04.01. Muzikāls uzvedums “Jelgavas leģendas rampas gaismās”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2016.06.18. Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2016.12.02. Mārtiņš Zīverts “Kurrpurrū”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2016.12.06. Pēc Brāļu Grimmu pasakas motīviem “Brēmenes muzikanti”. Rež. Andris Bolmanis, dek.Raitis Junkers.
2017. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2017.01.20. Marks Kamoleti “Pidžama sešiem”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2017.03.24. Teātra svētku muzikāls uzvedums “Vēlreiz kā pirmoreiz”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2017.10.27. Aleksandrs Dimā, dēls “Kamēliju dāma”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2017.11.10. Žordi Galserāns “Grenholma metode”. Rež. Andris Bolmanis, dek. Ivars Pirvics.
- 2017.12.05. Pēc Otfrīda Preislera darba motīviem “Mazā raganiņa”. Rež. Andris Bolmanis, dek. Raitis Junkers.
- 2017.12.21. Ziemassvētku koncerts “Gaišas domas un cerību spārni”. Rež. Dace Vilne, dek. Ilze Beķere.
2018. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2018.01.12. Anna Brigadere “Maija un Paija”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Raitis Junkers.
- 2018.03.24. Teātra dienas koncertuzvedums “Gatavais cirks”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics, vokālie pedagogi: Erita Karlsone, Uldis Timma.
- 2018.09.02. Ādolfs Alunāns “Brīvnieks Olimpā”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2018.09.02. Ādolfs Alunāns “Šneiderienes”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2018.09.07. Ādolfs Alunāns “Seši mazi bundzinieki”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2018.12.04. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Rež. Andris Bolmanis.
- 2018.12.30. Gadumijas koncerts “Ceļojums laikā”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics, muzikālie vadītāji: Erita Karlsone un Uldis Timma.
2019. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2019.01.25. Rejs Kūnijs “Tikai bez skandāla!”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2019.09.04. Vladimirs Gurkins “Mīlestība un baloži”. Rež. Arvīds Matisons, dek. Raitis Junkers.
- 2019.11.02. Bomaršē “Figaro kāzas”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
- 2019.12.03. Pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem “Sniega karaliene”. Rež. Andris Bolmanis.
- 2019.12.28. Gadumijas koncerts “Svinības var sākties jeb Svētku rosols”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics, muzikālie vadītāji Erita Karlsone un Uldis Timma.
2020. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2020.02.01. Žans Anuijs “Ielūgums pilī”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2020.09.04. Anšlavs Eglītis “Kazanovas mētelis”. Rež. Lūcija Ņefedova, dek. Ivars Pirvics.
2021. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2021.05.28. Vides izrāde, iedvesmojoties no Eiropas pandēmijas stāstiem. “Jelgavas balkonu klubiņš”. Režisore Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
2022. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2022.03.26. Aleksejs Arbuzovs “Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)” Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asist. Dace Vilne un Liene Strauta, dek. Ivars Pirvics.
- 2022.04.09. Manfreds Rihters “Dieva sala”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
- 2022.05.27. Lelde Jauja “Nelegālais koris”. Vides izrāde. Rež. Dace Vilne.
- 2022.10.22. Arnolds Ridlijs “Spoku vilciens”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics.
2023. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2023.02.10. Ēriks Emanuels Šmits “Jūtu tektonika”. Rež. Aija Treija, dek. Kārlis Freibergs.
- 2023.02.25. Harolds Arlēns “Oza zemes burvis”. Rež. Dace Vilne, dek. Ivars Pirvics, muz. vad. Uldis Timma.
- 2023.03.09. Mārtiņš Zīverts “Čūska”. Rež. Agris Krūmiņš, dek. Ints Sedlenieks.
- 2023.04.01. Pēc Viljama Somerseta Moema stāsta motīviem “Trīs resnītes”. Rež. Dzintra Zimaiša, dek. Ivars Pirvics.
- 2023.08.25. Jasmīna Rezā “Slaktiņa dievs”. Rež. Jānis Leščinskis, dek. Ivars Pirvics.
- 2023.10.07. Ādolfs Alunāns “Pašu audzināts”. Rež. Līga Martinenko.
- 2023.10.07. Ādolfs Alunāns “Mūsu pokāls”. Rež. Juris Bandenieks.
- 2023.12.05. Pēc Čārlza Dikensa darba motīviem “Ziemassvētku stāsts”. Rež. Andris Bolmanis.
- 2023.12.13. Mārtiņš Zīverts "Cenzūra". Rež. Agris Krūmiņš.
- 2023.12.29. Gadumijas koncerts “Lieliska dāvana.jelgava.lv”. Rež. Dace Vilne, muz. vad. Erita Karlsone un Uldis Timma, dek. Ivars Pirvics un Ilze Beķere.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ ""Jelgavas pilsētas darba ļaudis gatavojas pirmā maija svinībām"". Zemgales Komunists (Jelgava) 64. 1945. gada 29. aprīlī.
- ↑ "Paziņojums". Zemgales Komunists (Jelgava) 103. 1945. gada 6. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 "Aizrādījums". Zemgales Komunists (Jelgava) 179. 1945. gada 16. novembrī.