2004. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
| Latvijā: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
| Laikapstākļi: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
| Sportā: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
| Kino: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
Šajā lapā ir apkopoti 2004. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | |
| 8. Saeimas priekšsēdētājs | Ingrīda Ūdre | |
| Ministru prezidents | Einars Repše (līdz 9. martam) | Repšes Ministru kabinets |
| Indulis Emsis (no 9. marta līdz 2. decembrim) | Emša Ministru kabinets | |
| Aigars Kalvītis (no 2. decembra) | Kalvīša 1. Ministru kabinets |
Gada simboli Latvijas dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_male.jpg)
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Saskaņā ar izmaiņām likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" turpmāk jaundzimušo tēvi varēja saņemt paternitātes pabalstu.
- Darbu sāka jauna Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Tiesu administrācija.
- Stājās spēkā noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, kas paredzēja minimālo algu valstī palielināt no 70 līdz 80 latiem.
- Stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ieviešot progresīvo soda punktu sistēmu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas pašreizējā ceļu satiksmes kārtībā.
- Stājās spēkā Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas aizliedza rīkot loterijas, ja dalībai tajās jāpērk alkohols, tabakas izstrādājumi vai medikamenti.
- 4. janvāris — Latvijā tikai pāris stundas debesīs varēja vērot Kvadrantīdu meteoru plūsmu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. marts — Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju tika uzņemta NATO.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Latvija kopā ar Čehiju, Igauniju, Kipru, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
- 23. maijs — autokatastrofā iet bojā grupas Prāta Vētra basģitārists Gundars Mauševics.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. jūnijs — 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās lielāko vietu skaitu (4) ieguva Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. oktobris — Translāciju LNT sāk rīta raidījums "900 sekundes".[6]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. novembris — Rīgā, Ķīpsalā ekspluatācijā tika nodota Saules akmens augstceltne.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas bērnu filma "Ūdensbumba resnajam runcim" piedalījās starptautiskajā filmu festivālā Karlovi Varos.
- Marts — filmu festivālā "Eiropas filmu dienas", Latviju prezentēja Aigara Graubas mākslas filmu "Baiga vasara".
- 15. jūlijs — Prāgā Pasaules zēnu un vīru koru festivāla noslēguma koncerta ietvaros uzstājās Rīgas Doma zēnu koris.
- Iznāca Noras Ikstenas grāmata "Dzīves stāsti".
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LU Fizikas institūtā tika atklāta jauna fizikāla parādība — termomagnētiskā osmoze (akadēmiķis Elmārs Blūms)
- LU sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti, izmantojot kvantu efektus, paaugstināja magnetometrijas jutību virs klasiskās fizikas atļautās robežas (akadēmiķis Mārcis Auziņš)
- LU Cietvielu fizikas institūtā (sadarbībā ar Tokijas Tehnoloģisko institūtu) stiklveida silīcija dioksīdā tika identificēts jauns lāzerstarojuma radīto defektu veidošanās mehānisms. (akadēmiķis Linards Skuja)
- LU Elektronikas un datorzinātņu institūtā tika izstrādāts notikumu taimers — unikāla ierīce kosmisko pavadoņu lāzerlokācijai (Dr.habil.sc.comp. Jurijs Artjuhs)
- LU sadarbībā ar Ūmeo Universitāti Zviedrijā eksperimentāli pierādīja un aprakstīja ātrāko nervu sistēmas informācijas kodēšanas mehānismu. (profesors Ingvars Birznieks)
- Staldzenē tika atklāts un aprakstīts lielākais bronzas laikmeta depozīts.[7]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. marts — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (dzimis 1918. gadā)
- 14. marts — Jurijs Rubenis, padomju funkcionārs (dzimis 1925. gadā)
- 17. marts — Ervids Grinovskis, ekonomists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
- 23. maijs — Gundars Mauševics, mūziķis (dzimis 1974. gadā)
- 9. jūnijs — Tatjana Suta, mākslas zinātniece (dzimusi 1923. gadā)
- 21. jūnijs — Hardijs Lediņš, mūziķis (dzimis 1955. gadā)
- 20. jūlijs — Hugo Legzdiņš, virsnieks un pedagogs (dzimis 1903. gadā)
- 24. jūlijs — Varis Krūmiņš, kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
- 3. novembris — Sergejs Žoltoks, hokejists (dzimis 1972. gadā)
- 25. novembris — Eduards Berklavs, politiķis, disidents (dzimis 1914. gadā)
- 22. decembris — Juris Latišs, bobslejists (dzimis 1979. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Saules akmens augstceltne Rīgā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Baltais stārķis – gada putns 2004 LOB
- ↑ 2004. gada kukaiņi — zilspāres Apollo.lv 2004. gada 6. janvārī.
- ↑ 2004. gada koks – Eiropas segliņš Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
- ↑ 2004. gada augs – bezdelīgactiņa Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ 2004. gada sēne – lakas plakanpiepe Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ «Pēc 12 gadiem Ģirts Timrots atgriežas “900 sekundēs”». tv3.lv (latviešu). 2024. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 7. oktobrī.
- ↑ ZINĀTNES SASNIEGUMI LATVIJĀ 2004. GADĀ, LZA, 2008.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |