2019. gads sportā
| Pasaulē: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
| Latvijā: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
| Laikapstākļi: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
| Sportā: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
| Kino: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Šajā lapā apkopoti 2019. gada sporta notikumi.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. decembris—5. janvāris — Kanādā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem.
- 5. janvāris—1. februāris — Apvienotajos Arābu Emirātos notika Āzijas kauss futbolā.
- 10.—27. janvāris — Dānijā un Vācijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā pirmo reizi pasaules čempiontitulu izcīnīja Dānijas izlase.
- 14.—27. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā, tajā par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Novaks Džokovičs un Naomi Osaka.
- 21.—27. janvāris — Minskā, Baltkrievijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
- 25.—27. janvāris — Vinterbergas tarsē Vācijā notika Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5.—17. februāris — Orē, Zviedrijā, notika Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
- 20. februāris—3. marts — Zēfeldē, Austrijā, notika Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—9. marts — Vistleras trasē Kanādā notika IBSF pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
- 2.—12. marts — Krasnojarskā, Krievijā, notika XXIX ziemas universiāde.
- 7.—17. marts — Estešundā, Zviedrijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 17. marts — ar Austrālijas Grand Prix sākās 2019. gada F1 sezona.
- 18.—24. marts — Saitamā, Japānā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
- 21. marts — sākās 2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. aprīlis—9. novembris — notika 2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts, kurā Pasaules rallijkrosa čempiona titulu izcīnīja Timijs Hansens.
- 16. aprīlis — Beļģijas riteņbraucējs Viktors Kampenārtss uzstādīja jaunu stundas rekordu velotrekā — 55,089 km.[1]
- 20. aprīlis—6. maijs — Šefīldā, Anglijā, notika Pasaules čempionāts snūkerā, kurā savu pirmo pasaules čempiona titulu izcīnīja Džads Tramps.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10.—26. maijs — Bratislavā un Košicē, Slovākijā, notika 2019. gada Pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Somijas izlase.
- 11. maijs—2. jūnijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia.
- 26. maijs—9. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā.
- 29. maijs — Baku Olimpiskajā stadionā, Azerbaidžānā, notika UEFA Eiropas līgas fināls, kurā, tiekoties diviem Anglijas klubiem, Chelsea ar 4:1 pieveica Arsenal.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — Wanda Metropolitano stadionā Madridē, Spānijā, notika UEFA Čempionu līgas fināls, kurā Liverpool ar 2:0 uzvarēja citu Anglijas klubu Tottenham Hotspur.
- 5.—9. jūnijs — Portugālē notika 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrs, kurā pirmo reizi par Nāciju līgas uzvarētājiem kļuva Portugāles izlase.
- 13. jūnijs — par Stenlija kausa ieguvējiem pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē kļuva Sentluisas "Blues".
- 7. jūnijs—7. jūlijs — Francijā notika FIFA Pasaules kauss sievietēm, kurā savu ceturto čempiontitulu izcīnīja ASV izlase.
- 14. jūnijs—7. jūlijs — Brazīlijā notika 2019. gada Copa América, kurā uzvarēja Brazīlijas izlase.
- 15. jūnijs—7. jūlijs — notika 2019. gada CONCACAF Zelta kauss futbolā. Tajā uzvarēja Meksikas futbola izlase.
- 21.—30. jūnijs — Baltkrievijā notika II Eiropas spēles.
- 21. jūnijs—19. jūlijs — Ēģiptē notika 2019. gada Āfrikas Nāciju kauss futbolā, kurā uzvarēja Alžīrijas izlase.
- 27. jūnijs—7. jūlijs — Latvijā un Serbijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kurā uzvarēja Spānija.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—14. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Simona Halepa un Novaks Džokovičs.
- 3.—14. jūlijs — Neapolē, Itālijā, notika XXX vasaras universiāde.
- 6.—28. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā uzvarēja Kolumbijas riteņbraucējs Egans Bernals.
- 12.—28. jūlijs — Kvandžu, Dienvidkorejā, notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 24. augusts—15. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kurā uzvarēja Slovēnijas riteņbraucējs Primožs Rogličs.
- 26. augusts—9. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Bjanka Andrejesku un Rafaels Nadals.
- 31. augusts—15. septembris — Ķīnā notika FIBA Pasaules kauss basketbolā vīriešiem, kurā savu otro titulu izcīnīja Spānijas izlase.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14.—22. septembris — Nursultanā, Kazahstānā, notika 2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā.
- 20. septembris—2. novembris — Japānā notika 2019. gada Pasaules kauss regbijā.
- 22.—29. septembris — Harogeitā, Apvienotajā Karalistē, notika 2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
- 27. septembris—6. oktobris — Dohā, Katarā, notika 2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29. novembris — latviešu peldētāja Ieva Maļuka Jelgavā laboja valsts rekordu 200 metros tauriņstilā īsajā jeb 25 metru baseinā. Viņa distanci nopeldēja 2 minūtēs un 16,85 sekundēs.[2]
- 29.—30. novembris — Jelgavā, notika 2020. gada Latvijas čempionāts peldēšanā junioriem. Visvairāk medaļu izcīnīja SK "Delfīns" kluba pārstāvji.[3]
- 30. novembris—15. decembris — Japānā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā pirmo reizi uzvarēja Nīderlande.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. decembris — argentīniešu futbolists Lionels Mesi sesto reizi tiek apbalvots ar Zelta bumbas (Ballon d'Or) balvu. Sieviešu konkurencē šo balvu izcīnīja amerikāņu futboliste Megana Rapino.[4]
- 2. decembris — Austrijas tiesa atzina par vainīgu divu meiteņu seksuālā izmantošanā olimpisko čempionu džudo Peteru Zeizenbaheru. Viņam tika piespriests 5 gadu apcietonājums.[5]
- 2.—7. decembris — Skotijas pilsētā Hovudā notika Pasaules čempionāta kērlingā kvalifikācijas turnīrs jauktajiem pāriem.
- 7. decembris — Biķernieku trasē notika Rīgas Ziemas kausa pirmais posms.
- 9. decembris — Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) aizliedza Krievijai četrus gadus piedalīties augsta līmeņa starptautiskās sacensībās, sportistiem bez dopinga pārkāpumu vēstures ļaujot startēt, nepārstāvot Krieviju.[6]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. janvāris — Hosrovs Harandi (خسرو هرندی), Irānas šahists (dzimis 1950. gadā)
- 5. janvāris — Dragoslavs Šekularacs (Драгослав Шекуларац), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā)
- 13. janvāris — Fils Masinga (Phil Masinga), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 1969. gadā)
- 21. janvāris — Emiliano Sala (Emiliano Sala), argentīniešu futbolists (dzimis 1990. gadā)
- 4. februāris — Mati Nikenens (Matti Nykänen), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā)
- 12. februāris — Gordons Benkss (Gordon Banks), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā)
- 16. februāris — Dons Bregs (Don Bragg), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
- 7. marts — Kellija Ketlina (Kelly Catlin), amerikāņu riteņbraucēja (dzimusi 1995. gadā)
- 14. marts — Čārlijs Vaitings (Charlie Whiting), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā)
- 13. aprīlis — Ivete Viljamsa (Yvette Williams), Jaunzēlandes vieglatlēte (dzimusi 1929. gadā)
- 25. aprīlis — Džons Havličeks (John Havlicek), amerikāņu basketbolists (dzimis 1940. gadā)
- 2. maijs — Reds Kelijs (Red Kelly), Kanādas hokejists (dzimis 1927. gadā)
- 20. maijs — Nikijs Lauda (Niki Lauda), austriešu autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)
- 1. jūnijs — Hosē Antonio Rejess (José Antonio Reyes), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā)
- 2. jūnijs — Kens Mejūzs (Ken Matthews), angļu vieglatlēts, soļotājs (dzimis 1934. gadā)
- 4. jūnijs — Lennarts Jūhansons (Lennart Johansson), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 14. jūlijs — Pernells Vitekers (Pernell Whitaker), amerikāņu bokseris (dzimis 1964. gadā)
- 17. jūlijs — Vorens Kols (Warren Cole), Jaunzēlandes airētājs (dzimis 1940. gadā)
- 5. augusts — Bjorgs Lambrehts (Bjorg Lambrecht), Beļģijas riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā)
- 16. augusts — Feliče Džimondi (Felice Gimondi), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā)
- 26. augusts — Pāls Benko (Pal Benko), ungāru izcelsmes ASV šahists (dzimis 1928. gadā)
- 31. augusts — Antuāns Ibērs (Anthoine Hubert), franču autosportists (dzimis 1996. gadā)
- 3. septembris — Halvars Hanevolls (Halvard Hanevold), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā)
- 22. oktobris — Marieke Vervorta (Marieke Vervoort), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā)
- 13. novembris — Raimons Pulidors (Raymond Poulidor), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1936. gadā)
- 20. novembris — Vataru Misaka (Wataru Misaka), amerikāņu basketbolists (dzimis 1923. gadā)
- 21. decembris — Mārtins Pīterss (Martin Peters), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Kampenārtss labo Viginsam piederošo pasaules rekordu stundas braucienā». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-04-16. Skatīts: 2019-04-18.
- ↑ «Peldētāja Maļuka Latvijas junioru čempionātā labo vecāko valsts rekordu». Delfi.lv (latviešu). 2019-11-29. Skatīts: 2019-11-29.
- ↑ «Junioru čempionātā triumfē SK Delfīns; Maļukai – rekords». Swimming.lv (latviešu). 2019-12-02. Skatīts: 2019-12-02.
- ↑ «Mesi sesto reizi izcīna 'Zelta bumbu' un apsteidz Ronaldu». Delfi.lv (latviešu). 2019-12-02. Skatīts: 2019-12-02.
- ↑ «Austrijas olimpiskais čempions atzīts par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā». Delfi.lv (latviešu). 2019-12-03. Skatīts: 2019-12-03.
- ↑ «Krievijas sportu uz četriem gadiem izslēdz no starptautiskas aprites dopinga dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-09.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2019. gads sportā.
