Astana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Astana
Астана
Astanas centrālā daļa
Astanas centrālā daļa
Flag of Astana
Karogs
Official seal of Astana
Emblēma
Astana
Red pog.png
Astana
Atrašanās vieta Kazahstānā
Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E / 51.16667; 71.43333Koordinātas: 51°10′0″N 71°26′0″E / 51.16667°N 71.43333°E / 51.16667; 71.43333
Valsts Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Dibināta 1830
Administrācija
 - Akims (mērs) Imangali Tasmagambetovs
Platība
 - Kopējā 258,41 km²
Augstums vjl 347 m
Iedzīvotāji (2014. g. 4. sep)[1]
 - kopā 835 153
 - blīvums 3 231,9/km²
Laika josla BTT (UTC+6)
Pasta indekss 010000 - 010015
Tālruņu kods +7 7172[2]
ISO 3166-2 AST
Auto reģistrācijas numurs Z
Mājaslapa: http://www.astana.kz

Astana (kazahu: Астана - "galvaspilsēta"; kādreiz saukta Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati ar 835 153 iedzīvotājiem.[1] Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir sava galvaspilsēta Kekšetau.

1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu.

Šībrīža Astanas mērs ir Imangali Tasmagambetovs, agrākais Almati mērs. Viņu amatā apstiprināja 2008. gada 4. aprīlī.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Astana kazahu valodā nozīmē galvaspilsēta.

2008. gada jūnijā parlamentā tika izskatīts priekšlikums nomainīt pilsētas nosaukumu uz "Nursultana", par godu esošajam prezidentam. Ideju noraidīja pats prezidents, kurs izteicās, ka pilsētas nosaukuma maiņa būs nākamo paaudžu lēmums.[3]

Tā vietā 6. jūlijs, prezidenta Nazarbajeva dzimšanas dienas datums, kļuva par oficiāliem Astanas pilsētas svētkiem. [4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas uzbūvēja lielu cietoksni pie Išimas upes, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu. 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par svarīgu dzelzceļa pieturu, iztaisot ekonomikas bumu, kas ilga līdz Krievijas pilsoņu karam.

Staļina represiju laikā Kazahstānas stepēs nodibināja daudzas GULAGa ieslodzījuma un nometinājuma vietas. Astanas apkārtnē tādas bija vienpadsmit. Ārpus Astanas atradās ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР - Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).[5]

1961. gadā to pārsauca par Ceļinogradu un padarīja par Padomju neskarto zemju galvaspilsētu. 1950. gados pilsēta bija Hruščova plāna sastāvdaļa, kas paredzēja padarīt Kazahstānu par otru (aiz Ukrainas) graudaugu audzēšanas centru Padomju Savienībai. Tas izraisīja lielu imigrācijas vilni no Krievijas, kas radīja etnisko saspīlējumu. Josifs Staļins 2. pasaules kara sākumā uz šejieni pēc Nacistiskās Vācijas uzbrukuma pārvietoja daļu no Krievijas vāciešiem.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta".

Kazahstānas jaunā galvaspilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par nesen neatkarību ieguvušās valsts nākotnes galvaspilsētu un atkal pārsaukta par Astanu pēc oficiālā statusa pārņemšanas no Almati 1997. gadā. Par spīti izolētajai atrašanās vietai kazahu stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka pārējai Kazahstānai, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Astanas iedzīvotāju skaits bija vairāk kā dubultojies kopš pārvietošanas līdz 600 000 un līdz 2030. gadam ir plānots sasniegt miljonu. Galvenokārt pienesumu sniedz migrējošie strādnieki no Kazahstānas un kaimiņu zemēm - Uzbekistānas un Kirgizstānas. Tas ir mainījis pilsētas nacionālo sastāvu, piesaistot agrāk vairāk slāviskajai pilsētai etniskos kazahus. Kazahu īpatsvars ir pieaudzis no 17 procentiem 1989. gadā līdz 60 procentiem tagad.[6]

1999. gadā Astanā bija 281 000 iedzīvotāji. Etniskais sastāvs bija aptuveni 60% kazahi ap 30% krievi, ukraiņi un vācieši.[7]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astana no kosmosa

Pilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes ļoti līdzenā pustuksnešainā stepē, kas pārklāj lielāko daļu valsts teritorijas. Astanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Vecākie pilsētas rajoni atrodas upes ziemeļos, jaunākie uz dienvidiem no tās.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentālais klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.

Vidējā gada temperatūra Astanā ir 1 grāds Celsija. Aukstākais mēnesis ir Janvāris ar aptuveni -16 °C. Jūlijs ir karstākais ar vidējo temperatūru 20 °C.

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā vidēji
Vidējā augstākā temperatūra °C -12 -11 -4 9 19 25 27 24 18 8 -2 -9 7
Vidējā zemākā temperatūra °C -21 -21 -15 -2 5 11 13 11 5 -1 -11 -18 -3
Nokrišņu daudzums mm 22 14 19 21 31 40 50 37 26 27 20 22 32.7

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ClimateAstanaKazakhstan.PNG

Galvenās aktivitātes galvaspilsētā ir politika un valsts pārvalde, kas veido speciālo ekonomisko zonu. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo naftas nauda ir izdota par valdības ēkām, masīvu prezidenta rezidenci, mošeju, parkiem un pieminekļiem. Projekts paredz padarīt Astanu par visas Centrālāzijas centru.

Cilvēki un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētplānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astanu var sadalīt pāris atšķirīgās daļās. Uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas, kas šķērso Astanu rietumu-austrumu virzienā, atrodas industriālie un nabadzīgākie dzīvojamie rajoni. Starp dzelzceļa līniju un Išimas upi ir pilsētas centrs, kur šobrīd notiek aktīva pilsētbūvniecība. Uz rietumiem un austrumiem ir nedaudz augstāki dzīvojamie rajoni ar parkiem. Uz dienvidiem no Išimas ir jaunie valdības rajoni. Šeit notiek aktīva būvniecība, piemēram, diplomātiskais rajons un jaunās valdības būves. Šos rajonus plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs vēlas uzbūvēt Berlīni Eirāzijas stilā. Viņš ir uzsvēris, ka tīri administratīva galvaspilsēta kā Kanbera nav viņa plānos.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauno ēku arhitektoniskā kvalitāte pēc vairuma kritiķu skatījuma ir salīdzinoši augsta.

2006. gada decembrī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs atklāja plānus būvēt Khan Shatyry, "milzīgu caurspīdīgu telti" virs pilsētas teritorijas. Telts būs 150 metrus augsta un to veidos britu arhitekts Normans Fosters.[8] Tās būve varētu aizņemt aptuveni gadu.[9]

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrī aktīvi notiek daudzu objektu būvniecība - vēstniecību būves, Išimas krastu apbūve, transporta un sakaru infrastruktūra. Centrā galvenā aktivitāte notiek ap Republikas avēniju. Pie tās ir daudz veikalu, kafejnīcu, restorānu, klubu un arī kāds kazino.

Apmeklēšanas vērti ir:

  • Modernais valdības kvartāls
  • Išimas krasti
  • Okeānijs
  • Astanas centrālā nacionālā mošeja
  • Islama centrs
  • Romas katoļu katedrāle
  • Tirgus ēkas
  • Bajterek tornis

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astana ir mājvieta futbola klubam FC Astana, kas pēdējos gados ir uzvarējis nacionālajā čempionātā. Tāpat pilsētā ir vietējā līmenī veiksmīgi basketbola un hokeja klubi. Team Astana ir augstākā līmeņa profesionāla riteņbraukšanas komanda, kura piedalās UCI World Tour. Sākot ar 2008. gadu Kontinentālajā hokeja līgā spēlē Astanas "Baris" vienība.

Klubs Sports Dibināts Līga Arēna
FC Astana Futbols 1964 Kazahstānas superlīga Kazhimukana Munaitpasova stadions
Team Astana Riteņbraukšana 2006 UCI World Tour
Astana-Tigers Basketbols Kazahu basketbola līga -
Astanas "Baris" Hokejs 1999 Kontinentālā hokeja līga Kazahstānas Sporta pils

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astanas starptautiskā lidosta, kuru projektējis japāņu arhitekts Kišo Kurokava. Pilsētā tiek plānota metro būvniecība, kuru plāno noslēgt 2010. gadā.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]