2020. gads sportā
| Pasaulē: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Latvijā: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Laikapstākļi: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Sportā: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Kino: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
Šajā lapā apkopoti 2020. gada sporta notikumi.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. decembris—5. janvāris — Čehijā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
- 9.—22. janvāris — Lozannā, Šveicē, notika 2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles.
- 9.—26. janvāris — Austrijā, Norvēģijā un Zviedrijā notika Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā otro reizi pēc kārtas čempiontitulu izcīnīja Spānija.
- 20.—26. janvāris — Grācā, Austrijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
- 20. janvāris—2. februāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā, par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Novaks Džokovičs un Sofija Kenina.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12.—23. februāris — Antholcā (Anterselvā), Itālijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 15.—16. februāris — Kamaniņu sporta centrā «Sanki» Sočos, Krievijā notika Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā.
- 21. februāris—1. marts — Altenbergas trasē Vācijā notika Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2.—8. marts — Tallinā, Igaunijā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā junioriem.
- 13.—15. marts — Naņdzjinā, Ķīnā, bija paredzēts Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās, kas COVID-19 straujās izplatības dēļ ir pārcelts uz 2021. gadu.[1]
- 16.—22. marts — Monreālā, Kanādā, bija paredzēts Pasaules čempionāts daiļslidošanā, atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ.[2]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—12. aprīlis — Maskavā, Krievijā, bija paredzēts Eiropas čempionāts svarcelšanā, COVID-19 pandēmijas dēļ pārcelts uz vēlāku laiku.
- 16.—26. aprīlis — ASV bija paredzēts Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem (U-18), atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ.[3]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8.—24. maijs — Cīrihē un Lozannā, Šveicē, bija paredzēts 2020. gada Pasaules čempionāts hokejā, atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ.[4]
- 26.—31. maijs — Hjūstonā, ASV, bija plānots Pasaules čempionāts BMX riteņbraukšanā, COVID-19 pandēmijas dēļ pārcelts uz vēlāku laiku.[5]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. jūnijs—12. jūlijs — 12 Eiropas valstu pilsētās bija paredzēts 16. Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2020, kas ir pārcelts uz 2021. gadu.[6]
- 12. jūnijs—12. jūlijs — Argentīnā un Kolumbijā bija paredzēts Copa América, kas ir pārcelts uz 2021. gadu.[7]
- 29. jūnijs—12. jūlijs — bija paredzēts aizvadīt Vimbldonas čempionātu tenisā, bet tas tika atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ.[8]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 24. jūlijs—9. augusts — Tokijā, Japānā, bija paredzēts aizvadīt 2020. gada vasaras olimpiskās spēles, COVID-19 pandēmijas dēļ pārceltas uz 2021. gadu.[9]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. augusts — RheinEnergieStadion Ķelnē, Vācijā, notika 2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas fināls, tajā sesto titulu izcīnīja Spānijas klubs Sevilla FC.
- 22. augusts—18. oktobris — notika 2020. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts, kurā Pasaules rallijkrosa čempiona titulu izcīnīja Johans Kristofersons.
- 23. augusts — Estádio da Luz stadionā Lisabonā, Portugālē, notika 2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā sesto reizi Eiropas galveno futbola klubu trofeju izcīnīja Minhenes "Bayern".
- 25. augusts—6. septembris — Tokijā, Japānā, bija plānotas 2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles, pārceltas uz 2021. gadu.
- 26.—30. augusts — Parīzē, Francijā, bija plānots Eiropas čempionāts vieglatlētikā, bet tika atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ.[10]
- 29. augusts—20. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, ko sākotnēji bija plānots aizvadīt no 27. jūnija līdz 19. jūlijam. Par uzvarētāju kļuva Slovēnijas riteņbraucējs Tadejs Pogačars.
- 31. augusts—13. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja austriešu tenisists Dominiks Tīms un Japānas pārstāve Naomi Osaka.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15.— 20. septembris — Jūrmalā, Majoru pludmalē notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā.
- 12. septembris—4. oktobris — Lietuvā bija paredzēts FIFA Pasaules kauss telpu futbolā, pārcelts uz 2021. gadu.[11]
- 27. septembris—11. oktobris — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā, kas sākotnēji bija paredzēts maija beigās un jūnija sākumā.[12] Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Rafaels Nadals un Iga Švjonteka.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3.—25. oktobris — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kas sākotnēji bija plānots no 9. līdz 31. maijam. Par kopvērtējuma uzvarētāju kļuva britu riteņbraucējs Teo Geigens-Hārts.
- 20. oktobris—8. novembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kas sākotnēji bija plānots augustā un septembrī. Kopvērtējumā uzvarēja slovēņu riteņbraucējs Primožs Rogličs.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3.—20. decembris — Dānijā notika Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā uzvarēja Norvēģijas izlase.
- 25. decembris—5. janvāris — Kanādā notiek Pasaules čempionāts hokejā junioriem.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, Nacionālās basketbola asociācijas komisārs (dzimis 1942. gadā)
- 24. janvāris — Robs Rensenbrinks (Rob Rensenbrink), Nīderlandes futbolists (dzimis 1947. gadā)
- 26. janvāris — Kobe Braiants (Kobe Bryant), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
- 16. februāris — Harijs Gregs (Harry Gregg), Ziemeļīrijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
- 29. februāris — Anrī Rišārs (Henri Richard), Kanādas hokejists (dzimis 1936. gadā)
- 9. marts — Italo De Dzans (Italo De Zan), Itālijas riteņbraucējs (dzimis 1925. gadā)
- 19. marts — Pīters Vitingems (Peter Whittingham), angļu futbolists (dzimis 1984. gadā)
- 20. marts — Borislavs Stankovičs (Borislav Stanković), serbu basketbolists, treneris un sporta funkcionārs (dzimis 1925. gadā)
- 21. marts — Lorenso Sanss (Lorenzo Sanz), spāņu uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1943. gadā)
- 26. marts — Mišels Idalgo (Michel Hidalgo), franču futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
- 27. marts — Less Hanters (Les Hunter), ASV basketbolists (dzimis 1942. gadā)
- 11. aprīlis — Kolbijs Keivs (Colby Cave), ASV hokejists (dzimis 1994. gadā)
- 12. aprīlis — Stērlings Moss (Stirling Moss), angļu autosportists (dzimis 1929. gadā)
- 22. maijs — Džerijs Slouns (Jerry Sloan), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (dzimis 1942. gadā)
- 27. aprīlis — Maikls Robinsons (Michael Robinson), īru futbolists (dzimis 1958. gadā)
- 29. aprīlis — Jānis Lūsis, latviešu vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- 18. maijs — Marko Elsners, slovēņu futbolists (dzimis 1960. gadā)
- 30. maijs — Bobijs Morovs (Bobby Morrow), ASV vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
- 2. jūnijs — Vess Anselds (Wes Unseld), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
- 21. jūnijs — Bobana Veličkoviča (Бобана Величковић), Serbijas šāvēja (dzimusi 1990. gadaā)
- 23. jūnijs — Džastins Lavs (Justin Love), ASV basketbolists un treneris, spēlējis Latvijā (dzimis 1978. gadā)
- 5. jūlijs — Villijs Holdorfs (Willi Holdorf), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
- 24. jūlijs — Bens Jipčo (Ben Jipcho), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1943. gadā)
- 1. augusts — Vitolds Krejers (Витольд Креер), padomju vieglatlēts (dzimis 1932. gadā)
- 12. augusts — Gergeli Kulčārs (Gergely Kulcsár), Ungārijas vieglatlēts (dzimis 1934. gadā)
- 15. augusts — Čilla Porters (Chilla Porter), Austrālijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 18. augusts — Deils Haverčuks (Dale Hawerchuk), Kanādas hokejists (dzimis 1963. gadā)
- 24. augusts — Volfgangs Ūlmans (Wolfgang Uhlmann), Vācijas šahists (dzimis 1935. gadā)
- 29. augusts — Klifords Robinsons (Clifford Robinson), ASV basketbolists (dzimis 1966. gadā)
- 8. oktobris — Čārlzs Mūrs (Charles Moore), ASV vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- 30. oktobris — Nobijs Stailzs (Nobby Stiles), Anglijas futbolists (dzimis 1952. gadā)
- 31. oktobris — Marjus Žaliūks (Marius Žaliūkas), Lietuvas futbolists (dzimis 1983. gadā)
- 25. novembris — Djego Maradona (Diego Maradona), Argentīnas futbolists (dzimis 1960. gadā)
- 29. novembris — Papa Buba Diops (Papa Bouba Diop), Senegālas futbolists (dzimis 1978. gadā)
- 1. decembris — Marija Itkina (Мария Иткина), padomju vieglatlēte (dzimusi 1932. gadā)
- 9. decembris — Paolo Rosi (Paolo Rossi), Itālijas futbolists (dzimis 1956. gadā)
- 14. decembris — Žerārs Uljē (Gérard Houllier), Francijas futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
- 25. decembris — K. C. Džonss (K. C. Jones), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Koronavīrusa dēļ par gadu pārcelts pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās». sportacentrs.com. 2020. gada 29. janvārī. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «Kanādā atcelts pasaules čempionāts daiļslidošanā». sportacentrs.com. 2020. gada 11. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «IIHF atceļ U18 elites divīzijas turnīru, kurā bija jāpiedalās arī Latvijai». sportacentrs.com. 2020. gada 13. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «Oficiāli: IIHF atceļ pasaules čempionātu hokejā, lēmuma sekas vēl izvērtēs». sportacentrs.com. 2020. gada 21. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «Atcelts pasaules čempionāts BMX riteņbraukšanā». sportacentrs.com. 2020. gada 23. martā. Skatīts: 2020. gada 23. martā.
- ↑ «Eiropas futbola čempionāta finālturnīru pārceļ uz 2021. gadu». lsm.lv. 2020. gada 17. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «Copa America postponed to 2021, says CONMEBOL». eurosport.com (angļu). 2020. gada 17. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
- ↑ «Oficiāli: atcelts jūnija beigās plānotais Vimbldonas turnīrs». sportacentrs.com. 2020. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 2. aprīlī.
- ↑ «Oficiāli: Tokijas olimpiskās spēles tiks pārceltas uz 2021. gadu». sportacentrs.com. 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
- ↑ «Atceļ Eiropas čempionātu vieglatlētikā, Oslo grasās uzņemt "Neiespējamās spēles"». sportacentrs.com. 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī.
- ↑ «Bureau of the FIFA Council decisions on FIFA events». fifa.com. 2020. gada 12. maijā. Skatīts: 2020. gada 1. novembrī.
- ↑ «Prestižā "French Open" tenisa turnīra sākums pārcelts uz septembra beigām». sportacentrs.com. 2020. gada 17. martā. Skatīts: 2020. gada 22. martā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2020. gads sportā.
