Guntars Krasts
| Guntars Krasts | |
|
|
|
| Amatā 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris |
|
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
|---|---|
| Priekštecis | Andris Šķēle |
| Pēctecis | Vilis Krištopans |
|
|
|
| Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts |
|
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Priekštecis | Jānis Zvanītājs |
| Pēctecis | Atis Sausnītis |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1957. gada 16. oktobrī  Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Politiskā partija | Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Libertas.lv |
| Dzīvesbiedrs (e) | Gunta Krasta |
Guntars Krasts (1957. gada 16. oktobrī Rīgā) ir Latvijas politiķis, Ekonomikas ministrs, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs ES lietās V. Krištopana valdībā.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. gadā absolvējis Rīgas 31. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, tautsaimniecības plānošanas specialitātē. Precējies, trīs bērni.
Uzņēmējdarbība [izmainīt šo sadaļu]
90. gadu sākumā G.Krasts kopā ar R.Zīli un N.Lakuču nodibināja SIA R.A.N.G (Reģ. kods: LV4000300145), kas galvenokārt nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību.[1][2] 1991. gadā bijis arī SIA "R.A.N.G" valdes priekšsēdētājs.[3] 1994. gadā Robežapsardzes komandieris J.Ādamsons izdeva pavēli, kura aizliedza firmai “R.A.N.G.” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām.[4][5]
Politiskā darbība [izmainīt šo sadaļu]
Kopā ar Māri Grīnblatu un Robertu Zīli partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK darbojas jau no tās iedīgļiem vēl Pilsoņu komitejā un 18. novembra savienībā.
LR Ekonomikas ministrs no 22.12.1995. līdz 07.08.1997. (kopā 1 gads 7 mēneši 16 dienas).
1997. gadā Saeimas plenārsēdē ar 73 Saeimas deputātu balsīm „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Guntars Krasts tika apstiprināts Ministru prezidenta amatam (sabija šajā amatā no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim).
Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta " Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā; parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā - priekšsēdētājs; rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā.[6]
Ievēlēts 7. Saeimā no saraksta " Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierindas deputāts (no 05.11.02 . līdz 21.07.04.), komisijās nav darbojies.[7]
2004. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo tika ievēlēts Eiroparlamentā.
2008. g. februārī izstājās no TB/LNNK. Kopš 2009. gada politisko partiju apvienības Libertas.lv biedrs (partija 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, un Eiropas parlamentā neiekļuva).
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Jānis Domburs, Dans Titavs. Nezināmais tēvzemietis. // Sestdiena. 1998. gada 7. februāris, 3. lpp.)
- ↑ Operatīvajā lietā par atentātu pret Čeveru iepīti tēvzemiešu līderi. - LETA. 09.10.2001.
- ↑ Ar TB/LNNK politiķiem saistītai firmai pārmet nodokļu nemaksāšanu. - LETA. 29.01.2006.
- ↑ Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas trešās sēdes 1998. gada 30. aprīlī stenogramma.
- ↑ Eiroparlamenta deputāts R.Zīle vēlēšanās nekandidē. // Diena. 28.09.2006.
- ↑ 7. Saeimas deputāts.
- ↑ 8. Saeimas deputāts.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Krasts Guntars. Nākotne pieder mums visiem. - Preses nams: Rīga, 2002. - 140 lpp.
- Economic development of Latvia : report / Ministry of Economy Republic of Latvia ; forew. by Guntars Krasts. - Riga, 1996. - 118 p.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Guntars Krasts - deputāta kandidāta CV
- Ekspremjers Krasts tiesas ceļā vēlas atgūt 0,3 miljonu aizdevumu. - LETA. 13.12.2009.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Zvanītājs |
Latvijas Ekonomikas ministrs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts |
Pēctecis: Atis Sausnītis |
| Priekštecis: Andris Šķēle |
Latvijas Ministru prezidents 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris |
Pēctecis: Vilis Krištopans |
|
|||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
