Māris Gailis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Māris Gailis
Māris Gailis 2011-08-20.jpg
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1994. gada 15. septembris — 1995. gada 12. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Priekštecis Valdis Birkavs
Pēctecis Andris Šķēle

Dzimšanas dati 1951. gada 9. jūlijā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Zaiga Gaile
Augstskola Rīgas Tehniskā Universitāte

Māris Gailis (dzimis 1951. gada 9. jūlijā Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Bijušais Latvijas Ministru prezidents, šajā amatā esot no 1994. gadā gada septembra līdz 1995. gadā gada decembrim. V. Birkava kabinetā bija valsts reformu ministrs. A. Šķēles 1. kabinetā bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Latvijas Ceļa sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. No 2001. līdz 2003. gadam ar jahtu "Milda" apceļojis pasauli.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1958. līdz 1969. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā, pēc tam iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur Elektroenerģētikas fakultātē studēja no 1969. līdz 1971. gadam. Vēlāk pārgāja uz Inženiermehānikas fakultāti, kuru pabeidza 1978. gadā, iegūstot augstāko izglītību inženierzinātnēs. Pārtraucot studijas, laikā no 1971. līdz 1973. gadam dienēja Padomju armijā Baltkrievijā, tanku daļā.

Darba pieredze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gadā sāka strādāt par vecāko iekārtu inženieri Rīgas mēbeļu fabrikā "Teika", kas atradās Latvijas PSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijas pakļautībā. Tur nostrādāja līdz 1979. gadam. No 1979. līdz 1983. gadam — galvenais enerģētiķis Latvijas PSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijā. No 1983. līdz 1985. gadam — galvenais darba tehniskais inspektors Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības darbinieku arodbiedrības centrālajā komitejā. No 1985. līdz 1987. gadam vada Video nodaļu Latvijas PSR Valsts kinematogrāfijas komitejā. Izveido "Rīgas videocentru", kurā strādā par direktoru no 1987. līdz 1990. gadam.[1]

Valsts pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. gada sākas Māra Gaiļa karjera valsts pārvaldē, jo nākamos divus gadus viņš strādā par ģenerāldirektoru Latvijas Republikas Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamentā. Pēc diviem gadiem Māris Gailis pāriet uz LR Ārlietu ministriju, kur septiņus mēnešus — līdz 1992. gada septembrim — strādā par toreizējā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vietnieku ekonomiskajos jautājumos. No 1992. līdz 1993. gadam Māris Gailis kļūst par LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāru..[2]

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gada beigās ar domubiedriem izveido tā laika ietekmīgāko labēji liberālo politisko partiju "Latvijas Ceļš". 1993. gadā Māri Gaili no "Latvijas Ceļa" saraksta ievēl par 5. Saeimas deputātu. Premjera Valda Birkava valdībā Māris Gailis kļūst par valsts reformu ministru un Ministru prezidenta biedru. 1994. gada augustā Māra Gaiļa kandidatūru izvirza premjera amatam, un 15. septembrī Saeima apstiprina Māra Gaiļa sastādīto valdību. Kā premjers nostrādā līdz 1995. gada 21. decembrim. Māri Gaili par deputātu ievēl arī 6. Saeimā, kurā viņš nostrādā pilnu termiņu. No 1994. gada novembra līdz 1995. gada decembrim — LR aizsardzības ministrs. 1995. gadā Andra Šķēles valdībā Māris Gailis ir Ministru prezidenta biedrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 1996. gadā paziņo par aiziešanu no politikas, atstāj ministra amatu, noliek deputāta mandātu un pievēršas uzņēmējdarbībai.

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SIA "Māris Gailis", valdes priekšsēdētājs. SIA "Nilda", prezidents. A/S "Latvijas kuģniecība", A/S "Līvānu stikls", VAS "Latvijas Pasts" uzraudzības padomju loceklis.

Līdz 2003. gadam — A/S "Latvijas Gāze" uzraudzības padomes priekšsēdētājs; SIA "LatRosTrans". Līdz 2004. gadam — SIA "Tax Free Shopping" valdes priekšsēdētājs. A/S "Ventspils nafta" padomes loceklis. A/S "Latvijas kuģniecība" uzraudzības padomes priekšsēdētājs. SIA "Ziemeļzunds" valdes priekšsēdētājs. SIA "Māris Gailis un partneri" valdes priekšsēdētājs. SIA "MG nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs. Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana[3]. Ievērojamākie objekti: Ģipša fabrika, Ķīpsalas rindu mājas u.t.t. 2011. gadā izveido mākoņdatošanas tehnoloģiju uzņēmumu SIA "VESet", kurā pašreiz ir valdes loceklis.

Sabiedriskie amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis vairāku Latvijas valsts oficiālo delegāciju vadītājs, ASV prezidenta B. Klintona vizītes Latvijā organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas Olimpiskās Komitejas izpildkomitejas loceklis (1996—2000). Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents (1996—2006), pašreiz — goda prezidents.[4] Biedrības "Burinieks" valdes priekšsēdētājs. Biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" valdes priekšsēdētājs.[5]

Radošie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976. gadā uzbūvējis vienu no pirmajiem vējdēļiem Latvijā, ar ko piedalījies pirmajā vindsērfinga regatē Ķīšezerā.[6] 1985. gadā veidojis Latvijas PSR kultūras paviljonu Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" rīcības komitejas direktors (1986—2011). Kopā ar Augustu Sukutu nodibinājis starptautisko kinofestivālu "Arsenāls", kura pirmā skate notika 1988. gadā.[7] Vadījis jahtas ekspedīciju "Milda" apkārt pasaulei. 2001. gada 9. jūlijā, savā 50. dzimšanas dienā, ar jahtu "Milda" (21 m garu un 50 tonnu smagu divmastu šoneri) dodas braucienā apkārt pasaulei, kas ilgst divus gadus. 2003. gada 22. aprīlī pēc ceļojuma aptuveni 40 000 jūras jūdžu garumā un vairāk nekā 30 valstu apciemošanas "Milda" ieradās Ventspils ostā.[8] 2005. gadā izveidojis nevalstisko organizāciju "Žaņa Lipkes memoriāls". 2008. gadā Ķīpsalā ielikts pamatakmens memoriāla (arhitekte Zaiga Gaile) būvniecībai, kas pabeigta 2012. gadā[9]. Kopā ar sievu Zaigu Gaili Mārim Gailim piešķirta Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2013".

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zaiga un Māris Gaiļi "Mēbeles jauniem cilvēkiem". Rīga: izdevniecība "Avots", 1987, 143 lpp.
    • Grāmata izdota arī krievu valodā — 1990. gadā izdevniecībā "Молодая гвардия", Maskavā, 172 lpp.
  • "Varas tehnoloģijas". Rīga: apgāds "Jumava", 1997, 314 lpp.
    • Grāmata izdota arī krievu valodā, bet ar nosaukumu "Шесть лет во власти" ("Jumava", 1997, 334 lpp.)
  • ""Milda" apkārt pasaulei". Rīga: apgāds "Valters un Rapa", 2004, 223 lpp.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieva Zaiga Gaile, arhitekte. Bērni: Iveta Leinasare, Agnese Irbe-Gaile, Gatis Gailis, Mārtiņš Gailis. 11 mazbērni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Birkavs
Latvijas Ministru prezidents
1994. gada 15. septembris1995. gada 21. decembris
Pēctecis:
Andris Šķēle