Latvijas Sociālistiskā partija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Sociālistiskā partija
Vadītājs Alfrēds Rubiks
Dibināta 1994. gadā
Apvienojusies ar Saskaņa
(veido apvienību Saskaņas Centrs)
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā pozīcija socialisms
Oficiālās krāsas Sarkana
Saeima
(Saskaņas Centra frakcijā)
3 / 100
Eiroparlaments
1 / 8
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
(Saskaņas Centra frakcijā)
6 / 60
Mājaslapa
www.latsocpartija.lv

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP, krievu: Социалистическая партия Латвии) ir socialistiska politiskā partija Latvijā, kas kopā ar partiju "Saskaņa" veido apvienību "Saskaņas Centrs".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija ir dibināta 1994. g. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Filips Stroganovs. 1994. g. LSP saraksts ieguva 4 vietas Rīgas domē.

1995. g. LSP izcīnīja 5 mandātus Saeimā.

1996. g., norobežojoties no "Līdztiesības", partijai palika 3 deputāti (A. Golubovs, M. Bekasovs, Oļegs Deņisovs).

1997. g. Rīgas domes vēlēšanās par deputātu no LSP kļuva I. Ivanovs.

No 1998. līdz 2003. g. LSP bija apvienības PCTVL dalībniece. Piedaloties 1998. g. Saeimas vēlēsanās PCTVL sastāvā, LSP saņēma 4 vietas (A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs, B. Rastopirkins) no 16 apvienībai kopā.

Kopš 1999. g. partijas priekšsēdētājs ir Alfrēds Rubiks.

2001. g. no PCTVL saraksta Rīgas Domē bija ievēlēti 13 deputāti. Vienīgais LSP pārstāvis to vidū bija I. Ivanovs.

2002. g. PCTVL ieguva 25 vietas Saeimas vēlēsanās. To starpā bija ievēlēti 5 LSP pārstāvji — A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs, N. Kabanovs un S. Fjodorovs.

2003. g., partijai izstājoties no PCTVL, no tās aizgāja daļa biedru ar N. Kabanovu priekšgalā. LSP frakcijas Saeimā eksistencei nepieciešamo piekto deputātu piekrita "komandēt" pie sociālistiem Tautas Saskaņas partija.

2004. g. Eiroparlamenta vēlēšanās partija ieguva 1,6 % balsu, nepārvarot 5 % barjeru.

2005. g. LSP Rīgas Domes vēlēšanām izvirzīja ar apvienību "Dzimtene" apvienotu sarakstu, no kura bija ievēlēti 8 deputāti. No tiem sociālistu pārstāvji ir partijas priekšsēdētāja dēls Ar. Rubiks (kas sarakstā bija pirmais un guva visvairāk plusu no vēlētājiem), I. Ivanovs un I. Zujevs.

2005. g. decembrī partija iestājās apvienībā "Saskaņas centrs". 2006. g., LSP piedaloties 9. Saeimas vēlēšanās SC sastāvā, par Saeimas deputātiem kļuva sociālisti A. Golubovs, Ar. Rubiks, O. Deņisovs un S. Fjodorovs.

2011. g. 8. maijā divi tā saucamie "antifašisti", no kuriem viens ir Saskaņas Centra apvienībā esošās Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs, apķēpā nacistu upuriem veltīto memoriālu Biķerniekos ar nacistiskiem simboliem un saukļiem.[1]

Vadība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

LSP 11. kongresā (18.10.2008.) par partijas priekšsēdētāju atkal kļuva Alfrēds Rubiks, par Revīzijas komisijas priekšsēdētāju — Viktors Fedotovs. Par Politpadomes sekretāriem tika ievēlēti Sergejs Hristoļubovs, Aleksandrs Golubovs un Vladimirs Frolovs.

Prese[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1999. g. vistuvāks LSP bija nedēļraksts "Будни".

Līdz 2001. gadam draudzīga partijai bija arī tās biedra V. Farbera vadītā dienas avīze "Панорама Латвии" (1991—2003).

No 2003. līdz 2006. g. partija regulāri izdeva mēnešrakstus "Latvijas Sociālists" un "Социалист Латвии" (2007.—2009. g. izdoti vēl 6 laidieni).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 367.—373. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]