Jānis Jurkāns (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Latvijas politiķi. Par citām jēdziena Jānis Jurkāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Jurkāns
Vladimir Putin 21 September 2002.jpg
Jānis Jurkāns (pa kreisi) 2002. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
1990. gada 22. maijs — 1992. gada 10. novembris
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Leonīds Bartkēvičs1
Pēctecis Georgs Andrejevs

Dzimšanas dati 1946. gada 31. augustā (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP[1]
Tautas Saskaņas partija (1994—2005)
LPP/LC (2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ilze Jurkāne
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
1kā Latvijas PSR ārlietu ministrs

Jānis Jurkāns (dzimis 1946. gada 31. augustā Rīgā) ir poļu tautības Latvijas politiķis, bijis pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, pēc tam vairāku Saeimu deputāts. Pārstāvējis Tautas saskaņas partiju un ar to saistītās kreisās politiskās apvienības. 2005. gadā pēc TSP iekļaušanās "Saskaņas Centrā" pameta politiku, bet 2011. gadā atgriezās, lai piedalītos 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanāsŠlesera Reformu partijas LPP/LC kandidāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1974. gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti angļu valodas specialitātē.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos, bija Latvijas Tautas frontes biedrs. No 1990. līdz 1992. gadam bija pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Ivara Godmaņa valdībā. No 1994. līdz 2005. gadam — Tautas Saskaņas partijas priekšsēdētājs. 5., 6., 7., 8. Saeimas deputāts. 1995. gadā tika atkārtoti izvirzīts ārlietu ministra amatam Saeimas uzticību neguvušajā Ziedoņa Čevera sastādītajā Ministru kabineta sastāvā.[2] No 1994. līdz 1996. gadam TSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bet no 1997. līdz 2003. gadam — TSP un PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. 2005. gadā izstājās no TSP un tās Saeimas frakcijas, nepiekrītot iestāšanās "Saskaņas centrā" nosacījumiem, bet 9. Saeimas vēlēšanās atbalstīja SC. Vēlāk biedrības "Baltijas asociācija — transports un loģistika" prezidents, kā arī Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgs ārlietu jautājumos.

2011. gadā atgriezās politikā, lai piedalītos 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanāsŠlesera Reformu partijas LPP/LC kandidāts un potenciālais ārlietu ministra kandidāts, taču saraksts nesaņēma vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļuva.

Citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Eiropa mūs nesapratīs" (intervijā Z. Kacam, 1992. g.)
  • ... pasaulē, kaut Strasbūrā, kaut Maskavā, Latviju uztver kā izmirstošu, izolacionisku, korumpētu valsti, ar septītā desmitnieka (no pasaules valstīm) dzīves līmeni, kur trešdaļai iedzīvotāju ir atņemtas politiskās tiesības, bet pa ielām maršē bijušie esesieši.[3]
  • "Saskaņas centrs ir mākslīgs baņķieru veidojums, kam nav nekādas ideoloģijas" (intervijā žurnālam "Nedēļa", 2006. g. 3. oktobrī [1])
  • "Apvienībā "Saskaņas centrs" es redzu jaunu maiņu (..) Esmu strādājis ar viņiem, un es zinu, ka viņiem var uzticēt pašu visvērtīgāko saskaņas ideju" (intervijā avīzei "Час", 2006. g. 4. oktobrī [2])

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Leonards Bartkēvičs
(kā Latvijas PSR ārlietu ministrs)
Latvijas ārlietu ministrs
1990. gada 22. maijs1992. gada 10. novembris
Pēctecis:
Georgs Andrejevs