Viļaka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viļaka
Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses
Viļakas karogs Viļakas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Viļaka (Latvija)
Viļaka
Viļaka
Koordinātas: 57°11′03″N 27°40′21″E / 57.18417°N 27.67250°E / 57.18417; 27.67250Koordinātas: 57°11′03″N 27°40′21″E / 57.18417°N 27.67250°E / 57.18417; 27.67250
Novads Viļakas novads
Platība 6,4 km²
Iedzīvotāji (01.01.2015.) 1 427[1]
Blīvums 223,0 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Marienhausen, latgaliešu: Vileks[nepieciešama atsauce]
Pilsētas tiesības no 1945. gada
Pasta indekss LV-4583
Mājaslapa www.vilaka.lv

Viļaka ir pilsēta Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Latgalē, Viļakas novada centrs. Tā atrodas Viļakas ezera krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa Kiras upi. Atrodas 28 km attālumā no Balviem un 246 km attālumā no Rīgas, tikai 8 km attālumā no Krievijas Pleskavas apgabala robežas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Viļakas vēsture
Viļakas novada muzejs

12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu Atzeles zemei. 1224. gadā pēc Atzeles dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte savu Atzeles īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret Novgorodas kņazu iebrukumiem uz Viļakas ezera salas nodibināja klosteri Marienhausen. 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. Livonijas kara laikā 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta. 1629. gadā pēc Altmarkas miera līguma Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci. Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.

1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā Jaunlatgales apriņķa Viļakai (Viļākiem) piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Viļakas apriņķa (nesenā Abrenes apriņķa) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija Abrenes rajona centrs, vēlāk Balvu rajona mazpilsēta. Pēc 2009. gada Latvijas teritoriāli administratīvās reformas kļuva par Viļakas novada centru.

Pilsētbūvniecība un arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz Žīguriem, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas.

Arhitektūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļakas katoļu baznīca

Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.

  • Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890. - 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920. - 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.[2] Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.[3]
  • Viļakas evanģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labību", kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās.
  • Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gs. beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi.
  • 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno.
  • Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms 2. pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. 2,0 2,1 2,2 Iltnere, A. Placēns, I. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams. 568 - 573 lpp.
  3. Romas Katoļu Baznīca Latvijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]