Mirušo ofīcijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mirušo ofīcijs (latīņu: officium defunctorum, angļu: Office of the Dead) ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā. Tas radies ap 800. gadu un tika izpildīts kā bēru liturģijas daļa bēru dienā, kā arī pie mirušo vāķēšanas un Visu dvēseļu dienā. Gadsimtu gaitā mirušo ofīcijs ir pazīstams kā aizlūgums, ko notur garīdznieki latīņu valodā.[1][2]

Kopš 18. gadsimta beigām mirušo ofīcijs kļuvis par Latgales un Augšzemes latviešu tradīciju — dzimtajā valodā izpildītu rituālu, daļēji mutiski pārmantojamu, folklorizētu fenomenu. To izpilda, galvenokārt, mājās un bez priestera līdzdalības, proti, tāpat kā tautasdziesmu — bez kādas ārējas organizācijas.[1] Mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mārtiņš Boiko. MAIJA DZIEDĀJUMI PIE KRUSTA UN MIRUŠO OFĪCIJS LATGALĒ UN AUGŠZEMĒ. kulturaskanons.lv.
  2. [1] Ofīcija teksts (latīniski) (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]