Jānis Ivanovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par komponistu. Par citām jēdziena Ivanovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Ivanovs
Jānis Ivanovs
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 9. oktobrī
Valsts karogs: Krievija Preiļi, Krievijas Impērija
Miris 1983. gada 27. martā (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Profesionālā informācija
Žanrs simfoniskā mūzika
Mācības Latvijas Valsts konservatorijā

Jānis Ivanovs (1906. gada 9. oktobris — 1983. gada 27. marts) bija Latvijas komponists. PSRS un Latvijas PSR tautas mākslinieks.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gada 9. oktobrī netālu no Preiļiem — Babru sādžā. Jānis Ivanovs bija trešais (kopumā no pieciem) bērniem vecticībnieku Andreja un Tatjanas ģimenē. Tēvs Andrejs bija kalpojis Cariskās Krievijas armijā, kur apgūtās tehniskās iemaņas viņš izmantoja turpmākajā dzīvē — remontējot telegrāfa līnijas. Andrejs un Tatjana Ivanovi bija reliģiozi un inteliģenti cilvēki. Vecumdienās Andrejs Ivanovs iesaistījās vecticībnieku baznīcas darbībā, kur Tatjana Ivanova bija darbojusies jau no jaunības gadiem.

Savus pirmos dzīves gadus Jānis Ivanovs pavada dzimtajā Latgalē, bet Pirmā pasaules kara laikā ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vitebsku un vēlāk uz Smoļensku. Par Ivanova pirmo mūzikas skolu kļūst Smoļenskas dzelzceļnieku kluba studija, kur 12 gadus vecais zēns mācās klavieru spēli un dzied altu kluba jauktajā korī. 1920. gadā ģimene atgriežas Latvijā. No 1924. līdz 1931. gadam Ivanovs studē Latvijas Valsts konservatorijā (tajā skaitā pie Jāzepa Vītola). Pēc tam līdz 1933. gadam papildina savas zināšanas Latvijas Valsts konservatorijas praktiskās komponēšanas klasē.

No 1931. gada strādā par Latvijas Radio simfoniskā orķestra diriģentu. 1944. gadā sāk pasniegt Latvijas Valsts konservatorijā. Šo darbu viņš veic līdz pat savas dzīves nogalei. Kopš 1945. gada strādā par Latvijas Radio māksliniecisko vadītāju. Reizē darbojas arī LPSR Radioraidījumu un TV komitejā (līdz 1963. gadam). 1955. gadā kļūst par profesoru. Pedagoga darbības posmā pasniedzis kompozīciju vairākiem vēlāk slaveniem mūziķiem, kuru vidū ir Juris Karlsons, Raimonds Pauls un citi. No 1950. līdz 1958. gadam PSRS Augstākās Padomes deputāts. 1965. gadā iegūst PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts 1959. un 1970. gadā.

Jānis Ivanovs mirst 1983. gada 28. martā, 76 gadu vecumā. Apglabāts Rīgā, Meža kapos.

Komponista dzimto māju vietā Babros uzstādīts piemineklis.

Daiļrade[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivanova daiļradei raksturīgs laikmetīgums, idejiska mērķtiecība un tautiskums un dabas poetizācija, paralēles ar cilvēka mūžu. Viņa diapazons sniedzās no liriskiem simfoniskiem tēlojumiem līdz dramatiski konfliktējošam simfonismam gadsimta otrajā pusē.

Kopumā sarakstījis 21 simfoniju. Pirmo simfoniju "Simfonija poēma" Jānis Ivanovs sarakstīja 1933. gadā. 1949. gadā sarakstītā "Latgales simfonija" 1950. gadā ieguva PSRS Valsts prēmiju, bet 1969. gadā sarakstītā "Symphonia humana" 1970. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju. Pēdējo — 21. simfoniju komponists nepaspēja pabeigt. To pabeidza Jāņa Ivanova students Juris Karlsons, par ko viņam tika piešķirta Jāņa Ivanova prēmija.

Bez tam sarakstījis svītu "Latgales ainavas" (1936), simfoniskās poēmas "Padebešu kalns" (1938), "Varavīksne" (1939) un "Lāčplēsis" (1957). Viņa veikums ir arī skaņdarbi instrumentālajā kamermūzikā, klavierdarbi, kora un solo dziesmas, koncerti dažādiem instrumentiem un orķestriem. Rakstījis arī mūziku kinofilmām "Salna pavasarī" (1955) un "Zvejnieka dēls" (1957).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]