Jēkabs Kazaks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēkabs Kazaks
Jēkabs Kazaks.jpg
Jēkabs Kazaks
Dzimis 1895. gada 18. februārī
Rīga
Miris 1920. gada 30. novembrī)
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika
Mākslas virziens impresionisms, modernisms,kubisms, fovisms .

Jēkabs Kazaks (1895. gada 18. februāris1920. gada 30. novembris) bija latviešu gleznotājs. Dzimis un miris Rīgā. Piedalījies "Ekspresionistu grupas" (1919), vēlāk Rīgas mākslinieku grupas izveidē, būdams tās teorētiķis un pirmais priekšsēdētājs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Kazaks dzimis Rīgā 1895. gada 18. februārī. Mācījies Ķeniņa reālskolā pie Jūlija Madernieka (1908-1913), vēlāk Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913-1915), kuras direktors no 1909. gada bijis Vilhelms Purvītis, bet Pirmā Pasaules kara gados, kad skola beidza pastāvēt (1915), V.Purvītis meklēja saviem audzēkņiem iespējas turpināt mācības Krievijas skolās, tāpēc šajā gadā Jēkabs Kazaks kopā ar Romanu Sutu dodas uz Penzu, kur mācās Penzas mākslas skolā (1915-1917) figūru klasē, kurā iepazinies arī ar oforta tehniku .[1] Skolā mācījies aptuveni pusotrugadu un jau pirmajos 1916. gada darbos atklājies kā nobriedis mākslinieks. Šajā gadā devies uz Maskavu, kur iepazinies ar impresionistu, postimpresionistu, vecmeistaru darbus, apskatījis senkrievu ikonas un futūristu izstādi. Otrreiz šeit atgriezies 1917. gadā, kad apskatījis Anrī Matisa, Pablo Pikaso un citu mākslinieku darbus, no kuriem visvairāk ietekmējies no Andrē Derēna gotiski lauzīto formu darbiem. Kopā ar Romanu Sutu, R.Mačernieku un Kārli Baltgaili rokrakstā izdevis žurnālu "Četru vīru patiesība", kura Jēkaba Kazaka apakšnumura nosaukums bijis "Dūmi" (iznākuši tikai divi numuri). 1915. gadā strādājis Latviešu bēgļu apgādes komitejas kantorī.[2] 1917. gada pavasarī ar Romanu Sutu atgriezies Rīgā, augustā pieteicies 5 Zemgales pulkā, bet, strēlniekiem dodoties prom, kad nav varējuši noturēt Rīgu, Jēkabs kazaks palicis pilsētā. 1918. gada oktobrī devies uz Alūksni, kur strādājis par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju un 30. novembrī uzstājies ar priekšlasījumu "Par mākslu", izklāstot savus teorētiskos priekštatus.1919. gadā atgriezies uz Rīgu, kur, dibinoties "Ekspresionistu grupai", kļuvis par tās biedru. Šajā gadā tā izdod linogriezumu mapi "Ekspresionisti"., 1920. gadā "Ekspresionistu grupa" pārtapusi par Rīgas mākslinieku grupu, kurai ir bijis teorētiķis un pirmais priekšsēdētājs. 1920. gada 30. novembrī miris no tuberkulozes.

Mākslinieciskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieciskā darbība var tikt iedalīta trīs posmos: impresionisma ietekme (1912-1916); monumentāli sintezējoša glezniecība ar izteiksmes ekspresiju (1916-1918); jauni dekoratīvās glezniecības meklējumi (1918-1920)[2]. Agrīnajā darbībā vērojama impresionisma ietekme, vēlākajos gados jūtama ietekme no Rietumeiropas vecmeistaru un modernās franču glezniecības, īpaši gleznotāja Andrē Derēna (fovisms). Mākslinieks ietekmējies arī no Jāzepa Grosvalda darbiem, kuru iespaidā ir kļuvis par laikmeta traģisma atspoguļotāju latviešu mākslā. Gleznotājam raksturīgs vispārināts tēlojums, nosacīti krāsu salikumi, vienkāršotas, sintezētas, nereti deformētas formas, ekspresīva izteiksme. Individuālā stilā oriģināli izpaužas 1910.-1920. gadu modernisma parādības latviešu glezniecībā. Jēkaba Kazaka darbu vidū ir nozīmīgas kompozīcijas ar bēgļu tematiku (1917)- šajā laika nostiprinās jēdziens "sintezējošā vienkāršība, kas nozīmē vienkāršotas, skaidras formas un atbrīvošanos no nejaušā, portreti un pašportreti. Kubisma stilistiskie paņēmieni izpaudušies kompozīcijas stingrībā un formu ģeomerizācijā. 1918. gada darbi kļuvuši gleznieciskāki, pieaugusi triepiena plastika. Pēdējā dzīves gadā radītie darbi ieguvuši optimistiskāku rakstutu, krāsas kļuvušas gaišākas un skanīgākas. Darbojies eļlas, akvareļa tehnikās, kā arī strādājis grafikā- linogriezumi, tušas zīmējumi, kokgriezumi.[1]

Izstādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi dažus savus zīmējumus izstādījis 1914. gadā Latviešu mākslas veicināšanas biedrības organizētajā grafikas izstādē.[2] 1917. gadā sarīkojis izstādi Penzā. 1918. gada vasarā kopā ar Ansi Cīruli, Jāni Sakni, Jāni Liepiņu noorganizējuši savu darbu izstādi Rīgā Zeltiņa grāmatnīcā Tērbatas ielā. 1919. gadā ņēmis dalību Latviešu retrospektīvajā izstādē Pilsētas mākslas muzejā. 1920. gadā piedalījies Rīgas mākslinieku grupas sastāvā tās pirmajā izstādē. 1922. gadā Rīgas mākslinieku grupa sarīkojusi Jēkaba Kazaka atstāto darbu izstādi. 1995. gadā Rīgā tikusi rīkota mākslinieka piemiņas izstāde.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir saglabājušās aptuveni 40 eļļas gleznas un ap 250 akvareļu un zīmējumu, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijas Valsts mākslas muzejā.[1]

Darbu attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmatotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]