2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Gwfan (diskusija | devums)
656 edits
Gwfan (diskusija | devums)
656 edits
→‎Referenduma ierosināšanas priekšvēsture: Atjaunoju nepamatoti dzēsto daļu un atjaunoju nepabeigto diskusiju
37. rindiņa: 37. rindiņa:
2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts ([[latviešu valoda|latviešu]]) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiek valsts valodā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11.maija līdz 9.jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv}}</ref>
2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts ([[latviešu valoda|latviešu]]) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiek valsts valodā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11.maija līdz 9.jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv}}</ref>
2010.—2011. gadā VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10&nbsp;140 vēlētāju parakstu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-valsts-izglitibu-tikai-latviesu-valoda-vares-parakstities-no-11maija-lidz-9junijam-jasavac-153-232-paraksti.d?id=37954457|title=Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11.maija līdz 9.jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|4|11|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> lai ierosinātu grozījumus Satversmē. Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120&nbsp;433 no 153&nbsp;232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekamii referenduma rīkošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija}}</ref>
2010.—2011. gadā VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10&nbsp;140 vēlētāju parakstu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-valsts-izglitibu-tikai-latviesu-valoda-vares-parakstities-no-11maija-lidz-9junijam-jasavac-153-232-paraksti.d?id=37954457|title=Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11.maija līdz 9.jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|4|11|SK}}|publisher=DELFI}}</ref> lai ierosinātu grozījumus Satversmē. Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120&nbsp;433 no 153&nbsp;232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekamii referenduma rīkošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija}}</ref>

VL-TB/LNNK iniciētais likumprojekts aizliegtu skolām mācību procesā izmantot [[minoritātes valoda|mazākumtautību valodas]], kas draudētu bērniem, kuriem latviešu valoda nav [[dzimtā valoda]], ar to, ka apmācība nedzimtā valodā samazinātu iegūto zināšanu kvalitāti un apjomu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001466/146632e.pdf|title=The importance of mother tongue-based schooling for educational quality|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2004|4|14|SK}}|publisher=UNESCO}} {{en ikona}}</ref> ka arī pakāpeniski [[asimilācija|asimilētu]] viņus.<ref>[http://noravank.am/rus/issues/detail.php?ELEMENT_ID=5067 Особенности двуязычного (билингвального) образования с точки зрения сохранения национальной идентичности] {{ru ikona}}</ref>


Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "[[Vienota Latvija]]" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html|title=Vienota Latvija: Krievu valodai ir jābūt oficiālai valsts valodai|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|2|15|SK}}|publisher=vienotalatvija.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gazeta.lv/story/17578.html|title=За русский язык |accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|17|SK}}|publisher=gazeta.lv}} {{ru ikona}}</ref>
Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "[[Vienota Latvija]]" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vienotalatvija.lv/lv/home/153.html|title=Vienota Latvija: Krievu valodai ir jābūt oficiālai valsts valodai|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|2|15|SK}}|publisher=vienotalatvija.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gazeta.lv/story/17578.html|title=За русский язык |accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|3|17|SK}}|publisher=gazeta.lv}} {{ru ikona}}</ref>

Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. janvāris, plkst. 16.48

«Vai Jūs esat par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
pieņemšanu, kas paredz krievu valodai
noteikt otras valsts valodas statusu?»
Izvēle Balsis Procents
Rezultāts pagaidām nav zināms
Kopā 0%
Vajadzīgā vēlētāju aktivitāte 50%
Elektorāts 1 543 786
Avots: www.cvk.lv

2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ir pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredz mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu.[1] Tā kā Saeima likumprojektu neatbalstīja, tad atbilstoši Satversmes 14. pantam Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012. gada 3. janvārī nolēma izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē 2012. gada 18. februārī.[2][3] Vēlēšanu zīmē jautājums tiks izteikts sekojošā redakcijā: "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"[4]

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem — 771 893 pilsoņiem (no 1 543 786).[5]

Valodu statusa vēsture Latvijā

Pēc Latvijas Republikas izveidošanas latviešu valodai tika noteikts valsts valodas statuss, ko regulēja "Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā" (1921), "Noteikumi par valsts valodu" (1932) un citi tiesiskie dokumenti. 1935. gadā tika pieņemts īpašs "Likums par valsts valodu",[6] tomēr valsts valodas statuss netika nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē.

Latvijas okupācijas un Otrā Pasaules kara rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā saruka no 73% 1930. gadā[7] līdz 52% 1989. gadā, valsts galvaspilsētā Rīgā latviešu īpatsvars samazinājās no 65,7% 1930. gadā līdz 36,5% 1989. gadā. Strauji samazinājās latviešu valodas sociolingvistiskās funkcijas un valsts pārvaldē dominēja krievu valoda. Padomju tautas veidošanas koncepcija paredzēja izmantot krievu valodu kā starpetnisko saziņas valodu, ko oficiālajā ideoloģijā pamatoja ar "īpašo krievu tautas lomu PSRS".[8] Nacionāli noskaņotajā latviešu sabiedrībā uzskatīja PSKP vadībā notikušās pārmaiņas par piespiedu asimilācijas politiku pret latviešiem.[9] Lai aizkavētu šo procesu, LPSR Augstākā Padome sabiedrības spiediena rezultātā 1989. gada 5. maijā pieņēma "LPSR Valodu likumu" un likumu "Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu", kurā LPSR konstitūcija tika papildināta ar 73.1 pantu: "Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā valsts valoda ir latviešu valoda". Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma "Likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā", kas turpināja Valodu likuma darbību, tomēr atbilstoši Satversmes grozījumi tika pieņemti tikai 1998. gadā.[10]

Balstoties uz šiem Satversmes grozījumiem, 2000. gada 1. septembrī spēkā stājās "Valsts valodas likums", kura mērķi saskaņā ar likuma 1. pantu ir nodrošināt:

  1. latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību,
  2. latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,
  3. tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā,
  4. mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas,
  5. latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.[11]

Referenduma ierosināšanas priekšvēsture

2010. gadā Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas nodrošināt valsts (latviešu) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, mācības notiek valsts valodā.[12] 2010.—2011. gadā VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10 140 vēlētāju parakstu,[13] lai ierosinātu grozījumus Satversmē. Parakstu vākšanā, kas notika no 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam, tika savākti vienīgi 120 433 no 153 232 nepieciešamajiem parakstiem, kas bija nepietiekamii referenduma rīkošanai.[14][15]

VL-TB/LNNK iniciētais likumprojekts aizliegtu skolām mācību procesā izmantot mazākumtautību valodas, kas draudētu bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, ar to, ka apmācība nedzimtā valodā samazinātu iegūto zināšanu kvalitāti un apjomu,[16] ka arī pakāpeniski asimilētu viņus.[17]

Protestējot pret to, 2011. gada 15. februārī jauniešu kustība "Vienota Latvija" izvirzīja ideju par oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.[18][19]

Atbildes referenduma organizatoru manifestā bija teikts:

Šajā situācijā nav citas aizsardzības metodes kā uzbrukums. Lai izbeigtu histēriju, vajag kārtīgi sapurināt to, kurš šo histēriju ir iesācis.

Oriģinālais teksts (krieviski)  

— Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Eduards Svatkovs, Aleksandrs Gapoņenko[20]

Likumprojektā paredzētie Satversmes grozījumi

Satversmes teksts bez likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Satversmes teksts pēc grozījumu pieņemšanas
4. pants Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
18. pants Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētā persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

21. pants Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli.
101. pants Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda.

104. pants Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā un krievu valodā.

Parakstu vākšanas gaita

Par krievu valodu kā otro valsts valodu 2011. gada 4. martā parakstus sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija",[21] kuru darbu vēlāk pārņēma jaundibinātā biedrība "Dzimtā valoda".[22] Šo iniciatīvu drīzumā atbalstīja partija "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".[23] Vajadzīgos 10 000 parakstus, lai iniciētu parakstu vākšanu, biedrībai „Dzimtā valoda” izdevās savākt jau 2011. gada 19. aprīlī,[24] bet iesniedza tos CVK tikai 2011. gada 9. septembrī.[25]

Skrejlapa ar aicinājumu iet parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu

Parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai tika organizēts no 1. līdz 30. novembrim.[26] Šajā laikā parakstoties atbalstu likumprojektam izteikuši Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka,[27] Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs,[28] Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,[29] ka arī citi apvienības "Saskaņas Centrs" pašvaldību vadītāji un deputāti.[30] Kopumā parakstu vākšanā likumprojektu atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi jeb 12,14% no pēdējās Saeimas vēlēšanās (11. Saeimas vēlēšanas) balsstiesīgo pilsoņu skaita.[31]

Zīmogs pasē par dalību parakstu vākšanā

Tā kā parakstu vākšanā tiem, kuri parakstījās par likumprojektu, pasē tika iespiests zīmogs un reģistrēti visu cilvēku personas dati, daži pilsoņi parakstu vākšanā nepiedalījās, jo uztraucās, ka vēlāk datu noplūdes gadījumā pret viņiem var sākties represīvās darbības.[32][33] 23. novembrī VL-TB/LNNK pieprasīja CVK atklāt Saeimas deputātu vārdus, kuri parakstījās par likumprojektu,[34] lai sodītu tos par deputāta svinīgā solījuma laušanu, izsakot rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šāds sods tika piemērots vienīgi deputātam Nikolajam Kabanovam, kurš publiski atzina parakstīšanos.[35] Tomēr 2012. gada 3. janvārī CVK atteica Saeimai atklāt šo deputātu vārdus.[36]

Sabiedriskā diskusija pēc referenduma izsludināšanas

Pēc tam, kad CVK izlēma izsludināt referenduma veikšanu 2012. gada 18. februārī, Latvijas sabiedrībā sākās diskusija par Latvijas valodu politiku un referenduma rīkošanas tiesiskumu.[37] Bija vērojamas krasas atšķirības latviešu un krievu valodā runājošo un rakstošo masu mediju publicētajās intervijās. Tā 2012. gada 9. janvārī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, runājot par referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, teica: "Ir jābūt ļoti pārdomātai rīcībai, nedrīkst spēlēt politiskās spēlītes, lai sanaidotu cilvēkus. [..] Ir jābūt savstarpējai sapratnei, un jārod kopīga valoda. Ja pajautāja krieviski, atbildi krieviski, ja latviski, tad atbildi latviski. Galvenais, lai mūsu sabiedrība vēl vairāk nesašķeltos, jo kur gan mēs vēl vairāk attālināsimies, tā vietā vajadzētu tuvināties."[38] Turpretī nacionāli noskaņotās latviešu sabiedrības viedokli par referenduma ierosināšanas cēloni pauda Likteņdārza projekta Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols, atbildot uz Kanādas Broka universitātes profesora Jura Dreifelda[39] komentāru, ka "dažu latviešu prasība pārveidot visas valsts dotētās izglītības iestādes par latviešu valodas mācību iestādēm nebija prāta darbs", teica: "izglītība tikai valsts valodā ir stūrakmens mūsu tautas pastāvēšanā un dažādo etnisko grupu integrēšanā. Ilgtermiņā — mieram un labklājībai valstī. Pāriet uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā ir prioritāra, absolūta nepieciešamība, ja vēlamies, lai tāda Latvija pastāvētu. Prasīt izglītību latviešu valodā nav nekāds "provokatīvs izlēciens", bet gan mūsu tiesības un svēts pienākums."[40] Sabiedrisko attiecību speciālists un politikas vērotājs Kristians Rozenvalds[41] rakstīja: "Aicinot cilvēkus parakstīties par krievu valodu kā valsts valodu, šīs akcijas organizētāji pat neslēpj, ka valodas jautājums ir sekundārs. Tā esot pretreakcija nacionālo spēku iecerei vēl vairāk ierobežot krievu valodas lietojumu, kā arī protests pret krievu elektorāta ignorēšanu pēc vēlēšanām. …Nu kāpēc ir jāierobežo jauniešu tiesības studēt savā dzimtajā valodā? Vai atbilstoši mērķim – zināt latviešu valodu – nepietiek ar to, ka skolās valoda tiek labi mācīta un arī iemācīta? Man labāk patiktu, ja Latvijas valsts finansētas skolas iemācītu krievus krievu valodā mīlēt Latviju, nevis latviešu valodā iemācītu to ienīst."[42] Publicists Jānis Kučinskis rakstīja: "Latviešu valoda nav tik bagāta, lai trāpīgi raksturotu tos provokatorus, kuri nu jau gadiem mērķtiecīgi provocē etnisku konfrontāciju Latvijā. Lai krievi paši tiek skaidrībā par saviem kūdītājiem, bet … atgādināšu, ka valodu karu Latvijā iesāka tieši VL!, un tieši VL! mērķtiecīgi veic iesāktā konflikta turpmāku eskalāciju. … Lūk, ar tādiem rakstiem (“Noziedznieki atbalsta divvalodību”[43]) tiek bruģēts ceļš uz vardarbīgu starpetnisku konfrontāciju, pilsoņu karu un ārvalstu militāru iesaistīšanu izprovocētā konflikta apspiešanā. … Un uz šās kolektīvās šizofrēnijas un sabrukuma fona – sašķeltu, strauji izmirstošu sabiedrību, kas verdziski atbalsta savus iznīcinātājus politiskā līmenī un provokatoru izraisīto valodu karu, kura mērķis ir etniska konfrontācija starp tiem, kuri vēl no Latvijas nav aizbraukuši un ir kaut kā izdzīvojuši jau 20 gadus ilgušajā genocīdā”.[44] Rīgas mērs un "Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs sacīja: "Pateikšu savu pozīciju – es iešu un balsošu par šajā referendumā. … Man pašreiz ir tikai viens instruments, ar ko var parādīt nevis latviešiem, bet labējiem politiķiem, ka ir problēmas un šīs problēmas ir jārisina. Un vienīgais instruments ir referendums – cita nav nekāda. … Mēs (SC) apzināmies, ka mūsu rindās ir cilvēki, kas ir gatavi balsot par un kas ir gatavi balsot pret. Praktiski nav cilvēku, kas uzskatītu, ka ir jābūt divām valsts valodām. Bet dalās viedokļi par to, ar kādiem instrumentiem mēs varam panākt, lai attieksme pret krieviski runājošo minoritāti Latvijā būtu citāda".[45]

Referenduma tiesiskums

2012. gada 6. janvārī konstitucionālo tiesību eksperts un kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš aģentūrai LETA sacīja: "Satversme nosaka, ka Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādejādi arī nepastāv iespēja, piemēram, tiesā apstrīdēt parakstu vākšanas sarīkošanu. Ja pilsoņu kopums to ir iniciējis, tad tur vairs neko darīt nevar un sākas parakstu vākšanas process referenduma sarīkošanai."[46]

2012. gada 9. janvārī VL-TB/LNNK valdes un frakcijas apvienotajā sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai gaidāmo referendumu atzītu par antikonstitucionālu, kā arī vērtēt tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.[47] Šo iniciatīvu atbalstīja arī daudzi partijas "Vienotība" deputāti.[48] 12. janvārī Satversmes tiesa saņēma 30 Saeimas deputātu pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūdza piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.[49] Satversmes tiesa nesaskatīja pietiekamu pamatojumu referenduma apturēšanai, norādot, ka tai nav tiesības iejaukties likumdošanas procesā.[50] Tomēr tiesa nolēma ierosināt lietu pamatojoties uz pieteikuma daļu, kas prasīja izvērtēt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atbilstību Satversmei.[51]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ «Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  2. ↑ «Referendums par krievu valodu notiks 18. februārī». TVNET. 03.01.2012. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  3. ↑ «Valodas referendums notiks 18.februārī». DELFI. 03.01.2012. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  4. ↑ «Valodas referendums: CVK apstiprina referenduma zīmes jautājuma jauno formulējumu». Delfi. 2012.01.10. Skatīts: 2012.01.10.
  5. ↑ «…Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem». Likumi.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  6. ↑ «LIKUMS PAR VALSTS VALODU (1935)». Vvk.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  7. ↑ 1930. g. tautas skaitīšanas rezultāti 66. lpp.
  8. ↑ СОВЕТСКИЙ НАРОД. Философский энциклопедический словарь. — М.: Советская энциклопедия. Гл. редакция: Л. Ф. Ильичёв, П. Н. Федосеев, С. М. Ковалёв, В. Г. Панов. 1983. (krieviski)
  9. ↑ «17 latviešu komunistu vēstule (1971) no Ādolfs Šilde. Trimdinieka raksti. 1944 – 1990. Apgāds Latvija. 189. – 200. lpp». Gramata21.lv. Skatīts: 2012-01-20.
  10. ↑ «Latvijas Republikas Satversme. 06.11.1998». Likumi.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  11. ↑ «Valsts valodas likums (2000)». Vvk.lv. Skatīts: 2012-01-16.
  12. ↑ «Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11.maija līdz 9.jūnijam». cvk.lv. 11.04.2010. Skatīts: 2012. gada 16. janvārī.
  13. ↑ «Par valsts izglītību tikai latviešu valodā varēs parakstīties no 11.maija līdz 9.jūnijam; jāsavāc 153 232 paraksti». DELFI. 11.04.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  14. ↑ «CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu». DELFI. 10.06.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  15. ↑ «Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu». Centrālā vēlēšanu komisija. 21.07.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  16. ↑ «The importance of mother tongue-based schooling for educational quality». UNESCO. 14.04.2004. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (angliski)
  17. ↑ Особенности двуязычного (билингвального) образования с точки зрения сохранения национальной идентичности (krieviski)
  18. ↑ «Vienota Latvija: Krievu valodai ir jābūt oficiālai valsts valodai». vienotalatvija.lv. 15.02.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  19. ↑ «За русский язык». gazeta.lv. 17.03.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  20. ↑ «Манифест движения «За родной язык»». za-rodnoj-jazik.lv. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  21. ↑ «“Vienota Latvija” sāk parakstu vākšanu par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē». vienotalatvija.lv. 04.03.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  22. ↑ «Линдерман и Осипов планируют начать сбор подписей за признание русского языка вторым официальным». liepajniekiem.lv. 04.03.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  23. ↑ «Заявление бюро партии ЗаПЧЕЛ». zapchel.lv. 07.03.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  24. ↑ «Biedrība: savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu». DELFI. 19.04.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  25. ↑ «Dzimtā valoda CVK iesniedz parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai». diena.lv. 09.09.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  26. ↑ «Sākas parakstu vākšana par krievu valodu». TVNET. 01.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  27. ↑ «Татьяна Жданок. Время показать силу». DELFI. 31.10.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  28. ↑ «Par krievu valodas referendumu parakstījies arī SC Saeimas deputāts Kabanovs». DELFI. 22.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  29. ↑ Nils Ušakovs. «Ušakovs: Nevis pret latviešu valodu, bet gan par savu pašcieņu». ushakov.lv, 08.11.2011.. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  30. ↑ «SC mēri un pašvaldību deputāti masveidā parakstās par 'divvalodības' Satversmes grozījumiem». DELFI. 15.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  31. ↑ «CVK apstiprina galīgos parakstu vākšanas rezultātus». cvk.lv. 19.12.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  32. ↑ «В преимущественно «латышских» самоуправлениях сбор подписей буксует?». ves.lv. 28.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  33. ↑ «Ну что, (ч)удак, разбудил медведя?!». imhoclub.lv. 01.12.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī. (krieviski)
  34. ↑ «VL-TB/LNNK plāno noskaidrot visus deputātus, kas parakstījušies par krievu valodas referendumu». kasjauns.lv. 23.11.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  35. ↑ «Kabanovam par atbalstu krievu valodas referendumam piemēro augstāko soda mēru». BNN. 07.12.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  36. ↑ «CVK neatklās deputātus zvēresta lauzējus». TVNET. 17.03.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  37. ↑ Tieslietu ministrs: Referenduma iniciēšana bija kļūda, tvnet.lv, 17.01.2012.
  38. ↑ Metropolīts Aleksandrs: krievu valodai Latvijā vajadzētu būt sabiedriski nozīmīgai. LETA, 2012. gada 9. janvāris Atjaunināts: 2012. gada 15. janvārī.
  39. ↑ Juris Dreifelds, Faculty of Social Sciences of Brock University, Canada
  40. ↑ «Daces Kokarevičas aptauja "Demokrātija nav futbola spēle"». La.lv. 2012-01-09. Skatīts: 2012-01-20.
  41. ↑ Kristiana Rozenvalda mājas lapa
  42. ↑ [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kristians-rozenvalds-brivdiena-krievu-valoda-ir-latvijas-realitate.d?id=41562575 Kristians Rozenvalds brīvdienā: Krievu valoda ir Latvijas realitāte
  43. ↑ Dombrava: Divvalodību atbalsta noziedznieki
  44. ↑ Bēdas tautai, kas dzīvo melos un realitātes noliegumā
  45. ↑ Ušakovs referendumā atbalstīs krievu valodu kā otru valsts valodu
  46. ↑ vasjad. «Eksperts: Satversmē maz ierobežojumu vākt parakstus referendumu rīkošanai». La.lv, 2012-01-06. Skatīts: 2012-01-16.
  47. ↑ Ieva Līne. «Nacionālā apvienība tiesā apstrīdēs referenduma likumību». tb.lv, 09.01.2012.. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  48. ↑ «Iesniegumu ST par referenduma likumības apstrīdēšanu parakstīs NA un «Vienotības» deputāti». TVNET. 11.01.2011. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  49. ↑ Deputāti ST apstrīd referendumu par krievu valodas statusu un prasa to apturēt. LETA, 2012. gada 12. janvārī
  50. ↑ Satversmes tiesa ierosina lietu par tautas nobalsošanas likuma normām Satversmes tiesa, 2012. gada 20. janvārī
  51. ↑ Satversmes tiesa neaptur referendumu Ir.lv, 2012. gada 20. janvārī

Ārējās saites


1918 — 1940
1990 — pašlaik
Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gada_referendums_par_grozījumiem_Satversmē&oldid=1561379"