Nikolajs Kabanovs

Nikolajs Kabanovs; Николай Кабанов
	Nikolajs Kabanovs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
	8. Saeimas deputāts
	Amatā; 2002. gada 5. novembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Einars Repše; Indulis Emsis; Aigars Kalvītis;
Dzimšanas dati	1970. gada 26. septembrī (53 gadi); Rīga, Latvija, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	krievs
Politiskā partija	LSP; BITE (2003—2008); Jaunais centrs (2008—2010); Saskaņa (kopš 2010. gada)
Profesija	žurnālists, politiķis

Nikolajs Kabanovs (krievu: Николай Николаевич Кабанов; dzimis 1970. gada 26. septembrī Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes žurnālists un politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav ieguvis augstāko izglītību.

Atmodas laikā (1989—1991) darbojies Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" krievu redakcijā, vēlāk laikrakstos Балтийское время, СМ-Сегодня (1992—1996, ziņu nodaļas vadītājs), 7 пятниц (1996—1999, bijis arī galvenā redaktora pienākumu izpildītājs), Вести Сегодня (1999—2002, publikāciju nodaļas vadītājs). Laikrakstā Вести Сегодня turpinājis publicēties arī pēc tam, kad sācis darboties politikā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā no apvienības PCTVL saraksta. 2003. gada pavasarī kļuva par mēnešraksta Социалист Латвии redaktoru un PCTVL Saeimas frakcijas sekretāru. Kopš 2003. gada rudens bija jaunizveidotās partijas BITE politiskais sekretārs, PCTVL Koordinācijas padomes loceklis (līdz BITE likvidācijai un PCTVL pārstrukturēšanai 2007. gadā). 2006. gadā N. Kabanovs tika izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas par nacionālā naida kurināšanu: dalību filmas Нацизм по-прибалтийски ("Baltijas nacisms") uzņemšanā un publiskošanā. Tai pašā gadā ievēlēts 9. Saeimā no PCTVL.

2008. gadā pārgāja uz partiju "Jaunais Centrs" un pievienojās apvienības "Saskaņas Centrs" Saeimas frakcijai.^[1] 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta, tāpat vēlētāju atbalstu saņēma arī ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. 12. Saeimas vēlēšanās nekandidēja uz vietu parlamentā.

Biedrības "Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija" valdes loceklis.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 25. septembrī vairāki deputāti un žurnālisti izteica aizdomas, ka Kabanovs Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē varētu būt ieradies alkohola reibumā.^[2]^[3]^[4] Kabanovs apgalvojumus noliedza un viņus apsūdzēja apmelošanā.^[5]^[6] Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā izteica rakstisku brīdinājumu.^[7]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006 — Цена независимости ("Neatkarības cena"), ISBN 9984-19-851-0

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Deputāts Kabanovs pamet PCTVL Delfi.lv
↑ «Deputāts Kabanovs Saeimā darba laikā reibumā». tvnet.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
↑ «Deputāts Kabanovs Saeimā ieradies, iespējams, pamatīgā reibumā». Apollo. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
↑ «Saeimā deputātiem aizdomas par Kabanova atrašanos alkohola reibumā». Latvijas Avīze. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
↑ «Deputāts Kabanovs noliedz ierašanos Saeimā dzērumā». Lsm.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
↑ «Kabanovs juceklīgās atbildēs noliedz ierašanos Saeimā alkohola reibumā (papildināts ar TV3 video)». Apollo. BNS. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
↑ «Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā — rakstisks brīdinājums». Diena. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Kabanovs

"Neatkarības cenas" nodaļas — intervija ar Ivaru Godmani un autobiogrāfiskā "Vilšanās" (krieviski)
A. Strojas raksts par "Neatkarības cenu" (2006)
Runas PCTVL II (2005) un III (2006) kongresos (krieviski)
Filma "Baltijas nacisms" (2005) (krieviski)

[1] Deputāts Kabanovs pamet PCTVL Delfi.lv

[2] «Deputāts Kabanovs Saeimā darba laikā reibumā». tvnet.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[3] «Deputāts Kabanovs Saeimā ieradies, iespējams, pamatīgā reibumā». Apollo. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[4] «Saeimā deputātiem aizdomas par Kabanova atrašanos alkohola reibumā». Latvijas Avīze. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[5] «Deputāts Kabanovs noliedz ierašanos Saeimā dzērumā». Lsm.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[6] «Kabanovs juceklīgās atbildēs noliedz ierašanos Saeimā alkohola reibumā (papildināts ar TV3 video)». Apollo. BNS. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[7] «Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā — rakstisks brīdinājums». Diena. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]