Nikolajs Kabanovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nikolajs Kabanovs
Николай Кабанов
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.jpg
Nikolajs Kabanovs 2010. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1970. gada 26. septembrī (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvija, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krievs
Politiskā partija LSP
BITE (2003—2008)
Jaunais centrs (2008—2010)
Saskaņa (kopš 2010. gada)
Profesija žurnālists, politiķis

Nikolajs Kabanovs (krievu: Николай Николаевич Кабанов; dzimis 1970. gada 26. septembrī Rīgā) ir krievu tautības Latvijas žurnālists un politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas centrs".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav ieguvis augstāko izglītību.

Atmodas laikā (1989—1991) darbojies Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" krievu redakcijā, vēlāk laikrakstos Балтийское время, СМ-Сегодня (1992—1996, ziņu nodaļas vadītājs), 7 пятниц (1996—1999, bijis arī galvenā redaktora pienākumu izpildītājs), Вести Сегодня (1999—2002, publikāciju nodaļas vadītājs). Laikrakstā Вести Сегодня turpinājis publicēties arī pēc tam, kad sācis darboties politikā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā no apvienības PCTVL saraksta. 2003. pavasarī kļuva par mēnešraksta Социалист Латвии redaktoru un PCTVL Saeimas frakcijas sekretāru. Kopš 2003. rudens bija jaunizveidotās partijas BITE politiskais sekretārs, PCTVL Koordinācijas padomes loceklis (līdz BITE likvidācijai un PCTVL pārstrukturēšanai 2007. gadā). 2006. gadā N. Kabanovs tika izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas par nacionālā naida kurināšanu: dalību filmas Нацизм по-прибалтийски ("Baltijas nacisms") uzņemšanā un publiskošanā. Tai pašā gadā ievēlēts 9. Saeimā no PCTVL.

2008. gadā pārgāja uz partiju "Jaunais Centrs" un pievienojās apvienības "Saskaņas Centrs" Saeimas frakcijai.[1] 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta, tāpat vēlētāju atbalstu saņēma arī ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. 12. Saeimas vēlēšanās nekandidēja uz vietu parlamentā.

Biedrības "Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija" valdes loceklis.

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 25. decembrī vairāki deputāti un žurnālisti izteica aizdomas, ka Kabanovs Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē varētu būt ieradies alkohola reibumā.[2][3][4] Kabanovs apgalvojumus noliedza un viņus apsūdzēja apmelošanā.[5][6] Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā izteica rakstisku brīdinājumu.[7]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Deputāts Kabanovs pamet PCTVL Delfi.lv
  2. «Deputāts Kabanovs Saeimā darba laikā reibumā». tvnet.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
  3. «Deputāts Kabanovs Saeimā ieradies, iespējams, pamatīgā reibumā». Apollo. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
  4. «Saeimā deputātiem aizdomas par Kabanova atrašanos alkohola reibumā». Latvijas Avīze. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
  5. «Deputāts Kabanovs noliedz ierašanos Saeimā dzērumā». Lsm.lv. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
  6. «Kabanovs juceklīgās atbildēs noliedz ierašanos Saeimā alkohola reibumā (papildināts ar TV3 video)». Apollo. BNS. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.
  7. «Kabanovam par iespējamo atrašanos alkohola reibumā — rakstisks brīdinājums». Diena. LETA. 2012. gada 25. septembris. Skatīts: 2016. gada 30. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]