Ģenerālis

Ģenerālis (no latīņu: generalis — ‘galvenais’) ir augstāko virsnieku dienesta pakāpe.

Šis termins tiek lietots gandrīz visu pasaules valstu armijās. Ģenerālis var būt gan atsevišķa pakāpe, kas parasti apzīmē augstāko dienesta pakāpi attiecīgās valsts armijā, gan arī jēdziens, kuru attiecina uz virsnieku, kuram ir kāda no ģenerāļa pakāpēm, piemēram, ģenerālmajors, ģenerālleitnants un citas.

Par piecu zvaigžņu ģenerāļiem parasti dēvē feldmaršalus, kuri kaujas laukā attiecīgi vada vislielākās militārās formācijas.^[1]

Vēsture

Pirmo reizi šī pakāpe parādījās Francijā, 16. gadsimtā. Lai iegūtu šo augsto virsnieka pakāpi parasti ir jābūt augstākajai militārajai izglītībai un ilgstošai pieredzei dienestā, kas parasti mērāma vairākos desmitos gadu. Šī pakāpe tiek lietota ne tikai militārajā jomā, bet arī daudzos citos dienestos, kuros pastāv dienesta pakāpes, piemēram, policijā, robežsardzē vai glābšanas dienestos.

Iedalījums

Parasti ar jēdzienu "ģenerālis" izšķir piecu dažādu dienestu pakāpes, kur, sākot ar zemāko līdz augstākajai, tās tiek sarindotas šādi:

Brigādes ģenerālis — saukts arī par "vienzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu pulku vai brigādi.
Ģenerālmajors — saukts arī par "divzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu divīziju.
Ģenerālleitnants — saukts arī par "trīszvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu armijas korpusu.
Ģenerālpulkvedis — saukts arī par "četrzvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu armiju.
Ģenerālfeldmaršals jeb armijas ģenerālis — saukts arī par "pieczvaigžņu ģenerāli", parasti komandē veselu fronti vai armiju grupu.