Ikšķiles muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ikšķiles muižas kungu māja Daugavas krastā 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcija.
Ikšķiles muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara.

Ikšķiles muiža (vācu: Uexküll) bija Rīgas pilsētas muiža, kas atradās Ikšķilē, Salaspils draudzes novadā. Mūsdienās Ikšķiles muižas kungu māja vieta un alusdarītavas pamati atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā 41 un Ikšķiles baznīcas drupām uz salas.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikšķiles muižas kungu māju klasicisma stilā 1794. gadā cēlis tās nomnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls pēc Kristofa Hāberlanda projekta. Pirmā pasaules kara laikā muižas kungu māja atradās piefrontes zonā un tika iznīcināta. Pēc 1920. gada zemes reformas Kārlis Ducēns muižas saimniecības ēkās ierīkoja gateri un paraugsaimniecību. Blakus muižai atradās alus darītava, kuru nomāja Hermanis Šlenkers, vēlāk Kārlis Kimmels.

Muižas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No lielā Polockas ceļa pa labi uz muižu veda gobu aleja. Tūdaļ aiz vietas, kur aleja atdalas no ceļa, pārsimt soļus uz priekšu atradās ķestera māja, draudzes skolas māja, nedaudz tālāk — senās kapsētas vieta. Ceļa kreisajā pusē — sensenais Danču krogs. Alejas abās pusēs lauku vidū bija rijas un šķūņi, ap pašu muižas ēku puslokā grupējas saimniecības ēkas — staļļi, dzīvojamās ēkas, klētis, brūzis, piena pagrabi, kūtis un kalve. Muižas dārzs saplūda ar pirmās kapsētas vietu pie baznīcas. Pašā Daugavas krastā bija Baznīckrogs jeb Voitiņkrogs, gar Daugavu uz augšu — muižas kalpu mājas. Upē pretī muižai bija Muižas sala ar pļavām un šķūņiem. Pēc Otrā pasaules kara agrākās muižas ēkas nokļuva padomju saimiecības “Budeskalni” īpašumā, veidojot Rīgas HES ūdenskrātuvi, to visu pārklāja ūdens.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Līga Landsberga
  2. Vaida Villeruša. Rīga: Kabata, 1994 — 255 lpp.

Koordinātas: 56°48′55″N 24°30′20″E / 56.81528°N 24.50556°E / 56.81528; 24.50556