1899. gads Latvijā

Pasaulē:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Latvijā:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Laikapstākļi:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Sportā:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902
Kino:	1896 1897 1898 - 1899 - 1900 1901 1902

Šajā lapā ir apkopoti 1899. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi

Janvāris

• 24. janvāris — tika konsekrēta Pustiņas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca Robežniekos (Krāslavas novads).

Februāris

• 8. februāris — tika dibināta trešā vecākā latviešu studentu korporācija ar nosaukumu "Lettgallia".
• 17. februāris — par Daugavpils pilsētas galvu tika izvēlēts Arvīds Pfeiffers.

Marts

• 25.—26. marts — nodega Lejasciema Labdarības biedrības nams, tajā laikā vienīgais un plašākais tautas nams visā Vidzemē, kuru biedrība bija cēlusi par saviem līdzekļiem.
• 31. marts — par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā Miķelim Valteram tika piespriests 5 gadu izsūtījums uz Vjatkas guberņu. Viņš tajā pat gadā bēga, nelegāli emigrējot uz Vāciju.

Jūnijs

• jūnijs — sākas būvdarbi pie Rīgas pilsētas Otrā teātra (tagad Latvijas Nacionālais teātris) celtniecības.
• 20. jūnijs — Rīgas un Jelgavas pareizticīgo arhibīskaps Agafangels iesvētīja Kunga Apskaidrošanas baznīcu Valgundē.

Augusts

• 1. augusts — tika iesvētīta pēc ģenerāļa Margoli kundzes iniciatīvas būvētā Asaru Sarkanā Krusta sanatorija.

Oktobris

• 2. oktobris — Torņakalnā tika atvērta Rīgas pilsētas bērnu slimnīca "James Armitstead" ar 116 gultas vietām (tagad "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca").

Nezināms datums

• pavasaris — tika apstiprināts Liepājas jūras cietokšņa būves projekts.
• Liepājā sāka darboties pirmā Baltijā elektriskā tramvaja līnija.
• Sāka darboties Daugavpils telefona centrāle.
• Ar mērķi veicināt tēvijas jūrniecības attīstību tika dibināta Rīgas Tālbraucēju kapteiņu biedrība (Рижское общество шкиперов дальнего плавания) .
• Pirmo reizi par Tukuma pilsētas galvu ievēlēts latvietis — Mārtiņš Krēmans.
• Dzeldā, Nīkrāces pagastā tika dibināta Briņķu biedrības bibliotēka (tagad Nīkrāces pagasta bibliotēka).
• Latvijas teritorijā introducēta varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss).
• Vidzemes bruņniecība publiskoja lēmumu par saviem līdzekļiem celt psihoneiroloģisko slimnīcu Strenčos.
• Tika dibināta Cēsu Viesīgā biedrība.
• Tika nodibināta Rietumeiropas Latviešu sociāldemokrātu savienība.

Kultūra

• Vilhelms Purvītis atgriežas Rīgā no Eiropas brauciena, kurā viņš pavadīja 5 mēnešus.
• Jānis Jaunsudrabiņš V.Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā sāka mācīties glezniecību.

Dzimuši

• 27. janvāris — Voldemārs Jākobsons, tēlnieks (miris 1974. gadā)
• 7. februāris (j.s., pēc v.s. 26. janvārī) — Arvīds Pelše, vēsturnieks un PSRS politiķis (miris 1983. gadā)
• 7. februāris — Aleksandrs Klinklāvs, arhitekts (miris 1982. gadā)
• 3. marts — Jēkabs Kleins (Jacob Klein), filozofs un matemātiķis (miris 1978. gadā)
• 31. marts — Kornēlijs Veidnieks, politiķis un jurists (miris 1942. gadā)
• 1. aprīlis — Gustavs Celmiņš, karavīrs un politiķis (miris 1968. gadā)
• 7. maijs — Bruno Kalniņš, politiķis (miris 1990. gadā)
• 6. augusts — Pēteris Valeskalns, padomju sabiedriskais darbinieks (miris 1987. gadā)
• 17. septembris — Roberts Maļeckis, Latvijas armijas kareivis (miris 1938. gadā)
• 21. oktobris — Alfreds Jēkabs Bērziņš, politiķis un LOK prezidents (miris 1977. gadā)

Miruši

• 30. jūlijs — Aleksandrs (Andrejs Zaķis), pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps (dzimis 1834. gadā)
• 6. augusts — Oskars fon Lēviss (Oscar von Löwis of Menar), vācbaltiešu zoologs un ornitologs (dzimis 1838. gadā)
• 8. novembris — Aleksandrs Faltins (Alexander Faltin), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis 1819. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats