1897. gads Latvijā

Pasaulē:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Latvijā:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Laikapstākļi:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Sportā:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900
Kino:	1894 1895 1896 - 1897 - 1898 1899 1900

Šajā lapā ir apkopoti 1897. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi

Janvāris

• 28. janvāris — tika pabeigta Pirmās Viskrievijas tautas skaitīšanas procedūra, kuras rezultātā tika savākti dati arī par Latvijas teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Maijs

• 1. maijs — Baltās muižas mežā notika plaša nelegālo strādnieku pulciņu sapulce.
• naktī no 19. uz 20. maiju — sākās masu kratīšanas pie gandrīz visiem Jaunās strāvas darbiniekiem, kuras turpinājās arī vēl nākamajos mēnešos. Pavisam kratīšanai pakļāva 138 personas, 77 no tām apcietināja, 10 aizbēga.
• 20. maijs — Liepājā par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā tika apcietināts un notiesāts uz 15 mēnešiem Miķelis Valters.
• 31. maijs — par dalību Jaunās strāvas kustībā Jānis Rainis tika apcietināts un ieslodzīts Paņevežas cietumā.

Jūnijs

• 14. jūnijs — tika iesvētīta Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca (pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā).
• 21. jūnijs — Krievijas iekšlietu ministrs Goremikins uz 8 mēnešiem apturēja jaunstrāvnieku laikraksta "Dienas Lapa" darbību.

Novembris

• 18. novembris — Valkas apriņķa gubernators deva atļauju katru gadu 2. novembrī Stāmerienas muižā noturēt gadatirgu.

Nezināms datums

• Latvieši ieguva vairākumu Cēsu pilsētas domē.
• Cēsīs tika ierīkots telefona tīkls.
• Atgāzenes muižā ārsts Šēnfelds izveidoja nervu klīniku un sanatoriju "Atgāzene".
• Ķemeru kūrortā tika ierīkotas pirmās dūņu vannas, un Ķemerus apmeklēja pāri par 2000 peldu viesu.
• Pēc uzcelšanas savu darbību sāka jaunā Stāmerienas muižas linu ķīmiskās apstrādāšanas fabrika.
• Tiek pabeigti barona Emīla fon Vulfa jaunās pils celtniecības darbi Cesvainē (Arh. H. Grīzebahs).

Kultūra

• Tika publicēta Annas Brigaderes pirmā grāmata – stāsts "Vecā Karlīne".
• Janis Rozentāls veica savu pirmo ārzemju ceļojumu uz Zviedriju, kur apmeklēja Skandināvijas rūpniecības un starptautisko mākslas izstādi Stokholmā.

Zinātne

• tika publicēti Jāņa Endzelīna pirmie zinātniskie darbi latviešu valodas filoloģijā — "Diftongu un garo vokālu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, Nr.11) un "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums", Nr.8).

Dzimuši

• 26. janvāris — Jēkabs Alksnis, latviešu izcelsmes padomju virsnieks (miris 1938. gadā)
• 12. maijs — Alfrēds Audze, pulkvedis (miris 1930. gadā)
• 16. maijs — Roberts Plūme, sportists (miris 1956. gadā)
• 25. jūnijs — Antons Rancāns, ārsts un politiķis (miris 1942. gadā)
• 19. jūlijs — Leo Svemps, gleznotājs un jurists (miris 1975. gadā)
• 1. oktobris — Jānis Ferdinands Tīdemanis, gleznotājs. (miris 1964. gadā)
• 14. oktobris — Jānis Vītiņš, operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis (miris 1941. gadā)
• 15. decembris — Zenta Mauriņa, rakstniece un tulkotāja (miris 1978. gadā)
• 25. decembris — Jānis Ziemeļnieks, dzejnieks un žurnālists (miris 1930. gadā)

Miruši

• 21. marts — Ādams Alksnis, latviešu gleznotājs (dzimis 1864. gadā)
• 30. novembris — Jānis Staņislavs Roze, latviešu gleznotājs (dzimis 1823. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats