1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
	Deputātu balsu sadalījums
Iepriekšējais Valsts prezidents; Guntis Ulmanis; Latvijas Zemnieku savienība	Valsts prezidents ; Vaira Vīķe-Freiberga; bez partijas

1999. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas notika 1999. gada 17. jūnijā. Pēc tam, kad vairākās balsojumu kārtās neviens kandidāts nesavāca nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanu sēdē tika izsludināts pārtraukums, kura laikā savu kandidatūru atsauca uz to brīdi lielāko atbalstu guvušais Raimonds Pauls. Pēc pārtraukuma sēde tika atsākta ar jauniem kandidātiem un par 6. Latvijas Valsts prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga. Kā paredz Satversme, prezidentu ievēlēja 7. Saeima.

Vēlēšanu noteikumi

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Saeimā pārstāvētās partijas izvirza savus prezidenta amata kandidātus. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, par viņu jānobalso vismaz 51 no 100 Saeimas deputātiem. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitu, tad notiek atkārtota balsošana. Ja arī pēc otrās reizes netiek noskaidrots uzvarētājs, ar katru nākamo kārtu no vēlēšanām tiek izslēgts kandidāts, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja arī pēdējā kārtā, kurā palikuši 2 kandidāti, neviens no viņiem nesaņem vismaz 51 balsi, notiek jaunas vēlēšanas, kurās tiek izvirzīti jauni vai arī jau bijušie kandidāts.

Kandidāti

Kandidāts	Izvirzītājs
Anatolijs Gorbunovs	Latvijas Ceļš
Arnis Kalniņš	LSDSP
Vaira Paegle	Tautas partija
Jānis Priedkalns	TB/LNNK
Raimonds Pauls	Jaunā partija
Vaira Vīķe-Freiberga	LSDSP, TB/LNNK, Tautas partija
Ingrīda Ūdre	Jaunā partija
Valdis Birkavs	Latvijas ceļš

Sākotnējā kandidātu sarakstā ietilpa pieci kandidāti - Anatolijs Gorbunovs, Arnis Kalniņš, Vaira Paelge, Jānis Priedkalns un Raimonds Pauls. Vaira Vīķe-Freiberga kā kandidāte tika nominēta pēc tam, kad pirmajās piecās balsojumu kārtās jauno prezidentu neizdevās ievēlēt.

Vēlēšanu norise

Valsts prezidenta vēlēšanas norisinājās 17. jūnijā, un bija nepieciešamas 6 balsojumu kārtas, lai varētu ievēlēt jauno prezidentu.

Pirmajā balsojuma kārtā lielāko balsu skaitu - 24 ieguva Vaira Paegle un Raimonds Pauls. Tā kā neviens kandidāts nebija ieguvis vismaz 51 balsi, otrajā balsojuma kārtā vēlreiz piedalījās visi tie paši kandidāti. Otrās kārtas rezultāti precīzi sakrita ar pirmās kārtas rezultātiem: 24 balsis Paulam, 24 - Paeglei, 21 - Gorbunovam, 17 - Priedkalnam, 14 - Kalniņam. Trešajā kārtā Arnis Kalniņš kā mazāko balsu skaita īpašnieks 2. kārtā vairs vēlēšanās nepiedalījās. Trešajā kārtā lielāko balsu skaitu ieguva Raimonds Pauls - 32, Paegle - 25, Gorbunovs - 23, Priedkalns - 17. Tā kā joprojām nevienam kandidātam nebija nepieciešamais balsu skaits, notika 4. balsojuma kārta, kurā vairs nepiedalījās Jānis Priedkalns. Tajā liela daļa deputātu vispār balsojumā nepiedalījās, kā rezultātā lielāko balsu skaitu ieguva Vaira Paegle - 24, Pauls - 23, Gorbunovs - 22. Piektajā balsojuma kārtā piedalījās Vaira Paegle un Raimonds Pauls. Paegle ieguva 24 balsis, Pauls - 33.^[1]

Līdz ar to pēc tam, kad neviens no kandidātiem balsojumā ar diviem kandidātiem nebija ticis ievēlēts, bija jānotiek jaunai vēlēšanu kārtai ar tiem pašiem vai citiem kandidātiem. Pēc Saeimas sēdes pārtraukuma Raimonds Pauls paziņoja, ka izlēmis atsaukt savu kandidatūru. Līdz ar to bija nepieciešams sākt balsojumu no jauna - ar vecajiem kandidātiem vai ar izvirzītiem jauniem.

Sēde pēc pārtraukuma tika atsākta 21:00. Tika izvirzīti jauni kandidāti - Vaira Vīķe-Freiberga, Ingrīda Ūdre un Valdis Birkavs. Pirmā balsojuma par šiem kandidātiem rezultāti bija sekojoši - Ingrīda Ūdre saņēma 12 balsis, Valdis Birkavs - 21 balsi, Vaira Vīķe-Freiberga - 50 balsis. Kopumā bija saņemtas 84 vēlešanu zīmes, bet vienas no tām balsojums radīja neskaidrības - proti, nebija skaidrs, vai tā uzskatāma par balsojumu pret visiem kandidātiem vai balsojumu par Vairu Vīķi-Freibergu. Tā kā balsu skaitītāji nevarēja vienoties, kuram no šiem variantiem piekrist, tika pieņemts veikt atkārtotu balsojumu, uzskatot to par pirmā balsojuma atkārtojumu, nevis par otro balsojuma kārtu. Atkārtotajā balsojumā Vaira Vīķe-Freiberga saņēma 53 balsis un tika ievēlēta par Latvijas prezidenti.^[2]

Kandidāts	Par
Vaira Vīķe-Freiberga	53
Valdis Birkavs	20
Ingrīda Ūdre	9

Atsauces

↑ «Saeimas sēdes stenogramma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā.
↑ «Saeimas sēdes stenogramma (turpinājums)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā.

[1] «Saeimas sēdes stenogramma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā.

[2] «Saeimas sēdes stenogramma (turpinājums)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 9. augustā.

[1]

[2]