Alojas novads
Izskats
| Alojas novads (2009—2021) | ||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
| Centrs: | Aloja | |||
| Kopējā platība:[1] | 631,4 km2 | |||
| • Sauszeme: | 618,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 12,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 4 520 | |||
| Blīvums (2021): | 7,3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||
| Teritoriālās vienības: |
Alojas pilsēta Alojas pagasts Braslavas pagasts Brīvzemnieku pagasts Staiceles pilsēta Staiceles pagasts | |||
| Mājaslapa: | www | |||
Alojas novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Tās centrs bija Alojas pilsēta. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
[labot | labot pirmkodu]Novadā bija iekļauta bijušā Limbažu rajona Alojas pilsēta, Alojas pagasts, Staiceles pilsēta, Staiceles pagasts, Braslavas pagasts un Brīvzemnieku pagasts.
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 525 | 25.46 | 4 |
| Vidzemes partijai | 465 | 22.55 | 3 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 374 | 18.14 | 3 |
| Reģionu alianse | 269 | 13.05 | 2 |
| KPV LV | 236 | 11.45 | 2 |
| Vienotība | 160 | 7.76 | 1 |
Tautsaimniecība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot | labot pirmkodu]- bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis (1834-1899), pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps
- Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850-1879), latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.
- Indriķis Zīle (dzimis 1841. gada 19. maijā v.s. 7. maijā], miris 1919. gada 15. jūlijs) bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.[4]
- Jānis Širmanis (dz. 1904.4.IV Vilzēnu pagasta Annasmuižā - 1992. 9.X Našvilā, ASV) - rakstnieks.
Ievērojamas vietas
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 11.01.2017. Arhivēts 16.01.2017, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Indriķis Zīle».
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
