Pēc tam, kad nākamā krievu—turku kara laikā Osmaņu impērija 1711. gadā atguva Azakas cietoksni, par Azovas guberņas centru kļuva Tambova, bet 1715. gadā Voroņeža. 1719. gadā Azovas guberņā izveidoja Bahmutas, Jeļecas, Šackas, Tambovas un Voroņežas provinces. 1725. gadā to pārdēvēja par Voroņežas guberņu.
Azovas guberņu atjaunoja 1775. gadā pēc Kičikkainardžas līguma noslēgšanas, kaut arī Azakas cietoksnis līdz 1783. gadam ietilpa suverēnās Krimas hanistes teritorijā. Atjaunotajā Azovas guberņā ietilpa Bahmutas province un Krievijas Impērijas anektētās teritorijas.
Katrīnas II administratīvi teritoriālās reformas laikā 1783. gadā Azovas guberņu likvidēja un pievienoja jaunizveidotajai Jekaterinoslavas vietniecībai, kurā ietilpa 15 apriņķi. Ar Pāvila I 1796. gada dekrētu to pārdēvēja par Jaunkrievijas guberņu, bet 1802. gadā atjaunoja Jekaterinoslavas guberņu, kas pastāvēja līdz 1925. gadam.
Piezīmes: Slīprakstā izceltas uz 1914. gada 1. janvāri vēsturiskās, pārdēvētās vai likvidētās teritoriālās vienības. 1 Izveidota vai pārdēvēta pēc 1914. gada 1. janvāra; 2 Pagaidu guberņa Galīcijas ģenerālguberņā Pirmā pasaules kara laikā; 3 Līdz 1796. gadam.