Tambovas apgabals
| Tambovas apgabals | |||
| Тамбовская область | |||
 |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Pārvaldes centrs | Tambova | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | krievu | ||
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Centrālais | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 34 300 km² | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā | 1 088 437 | ||
| - Blīvums | 31,7/km² | ||
| - Tautas | krievi (96,47%) | ||
| Pilsētas | 7 | ||
| Rajoni | 23 | ||
| Mājaslapa: http://regadm.tambov.ru/ | |||
 Tambovas apgabals Vikikrātuvē
| |||
Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Rjazaņas apgabalu ziemeļos, Ļipeckas apgabalu rietumos, Voroņežas apgabalu dienvidos, Saratovas apgabalu dienvidaustrumos un Penzas apgabalu austrumos. Apgabala centrs ir Tambova.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tagadējās Tambovas apgabala zemes līdz 17. gadsimtam atradās pie Krievijas caristes robežas ar Mazo Nogaju ordu. Pēc holandiešu inženiera Johana Rodenburga projekta krievi stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi.[1] 1708. gadā šeit izveidojās Azovas guberņa, ko 1725. gadā pārveidoja par Voroņežas guberņu. Katrīna II 1779. gadā izveidoja Tambovas vietniecību, kuru 1796. gadā pārveidoja par Tambovas guberņu ar 12 apriņķiem. 1937. gadā nodibināja Tambovas apgabalu.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tambovas apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenumā, Okas-Donas līdzenuma centrālajā daļā, mežastepju zonā. Klimats mēreni kontinentāls.
Meži aizņem apmēram 1/10 apgabala teritorijas. Galvenās koku sugas - priede, ozols, kļava, liepa, osis, bērzs, apse.
Pa apgabala teritoriju tek apmēram 1400 dažāda garuma upes. Lielākās apgabala upes – Mokšas pieteka Cna (Volgas baseins), Vorona, Bitjuga, Voroņeža un Savala (Donas baseins). Bez upēm ūdens resursi iekļauj arī 900 dīķu un ūdenskrātuvju ar kopējo tilpumu 534 milj. m3.
Voronas upes ielejā Tambovas apgabalā atrodas Voroņinas rezervāts 10320 ha platībā. Rezervāts tika izveidots 1994. gadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 1 088 437 (2010), vidējais apdzīvojuma blīvums – 31,7 iedz./km2, pilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 58% (2010).
Lielākās tautas
| Tautība | Iedzīvotāju skaits (2002) |
|---|---|
| krievi | 1136864 (96,5 %) |
| ukraiņi | 10809 (0,92 %) |
| armēņi | 4326 (0,4 %) |
| čigāni | 2957 (0,25 %) |
| tatāri | 2730 (0,23 %) |
| baltkrievi | 2367 (0,21 %) |
| azerbaidžāņi | 2307 (0,2 %) |
| vācieši | 1071 |
| jazīdi | 1024 |
Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
| Pilsēta | Iedzīvotāju skaits (2010) |
|---|---|
| Tambova | 277 503 |
| Mičurinska | 88 889 |
| Rasskazova | 44 089 |
| Moršanska | 41 060 |
| Kotovska | 32 025 |
| Uvarova | 26 590 |
| Kirsanova | 17 853 |
| Žerdevka | 15 209 |
Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tambovas apgabalā ir 352 administratīvi veidojumi, no kuriem:
- 7 apgabala nozīmes pilsētas
- 23 municipālie rajoni
- 1 rajona nozīmes pilsēta
- 12 pilsēttipa ciemati
- 309 ciema padomes
Apgabala nozīmes pilsētas
Rajona nozīmes pilsētas
Municipālie rajoni
- Bondaru rajons
- Gavrilovkas rajons
- Inžavinas rajons
- Kirsanovas rajons
- Mičurinskas rajons
- Mordovas rajons
- Moršanskas rajons
- Mučkapskas rajons
- Ņikiforovskas rajons
- Pervomaiskas rajons
- Petrovskas rajons
- Pičajevas rajons
- Rasskazovas rajons
- Ržaksas rajons
- Sampuras rajons
- Sosnovkas rajons
- Starojurjevas rajons
- Tambovas rajons
- Tokarjovkas rajons
- Umetas rajons
- Uvarovas rajons
- Znamenkas rajons
- Žerdevkas rajons
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tambovas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- ↑ Brian Davies. Warfare, State and Society on the Black Sea Steppe, 1500-1700.