Pāriet uz saturu

Baložu dzimta

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Baložu dzimta
Columbidae (Illiger, 1811)
Klinšu balodis (Columba livia)
Klinšu balodis (Columba livia)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaBaložveidīgo virskārta (Columbimorphae)
KārtaBaložveidīgie (Columbiformes)
DzimtaBaložu dzimta (Columbidae)
Baložu dzimta Vikikrātuvē

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta. Baložu dzimtas putnus sauc arī par dūjām un ūbelēm. Visbiežāk mazākos baložu dzimtas putnus sauc par ūbelēm, bet lielākos par baložiem. Baložu dzimtā ir 344 sugas, kas tiek iedalītas 49 ģintīs.[1]

Baložu dzimta ir adaptējusies visa veida biomām. Vislielākā sugu dažādība dzīvo tropiskajos reģionos. Tropu baloži var būt gan dzīvojoši kokos, gan uz zemes, gan daļēji kokos un daļēji uz zemes. Ir sugas, kas dzīvo savannā, klajās vietās ar skraju koku audzi, tuksnešos, pustuksnešos, dažādos mežos, mangrovju audzēs un smilšainajos jūras krastos.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir sastopama visā Eirāzijas kontinentā

Baloži un ūbeles ir izplatītas visā pasaulē, izņemot lielo un sauso Sahāras tuksnesi, Antarktīdu un tai pieguļošās salas, kā arī ziemeļos arktiskās salas. Baloži ir kolonizējuši gandrīz visas okeānu salas, sasniedzot Polinēziju un Četema salas Klusajā okeānā, Maurīciju, Seišelu salas un Reinjonu Indijas okeānā, un Azoru salas Atlantijas okeānā.

Dažām sugām ir liels izplatības reģions. Ausainā ūbele (Zenaida auriculata) dzīvo visā Dienvidamerikas kontinentā, bet gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir sastopama visā Eirāzijā, sākot ar Lielbritāniju un beidzot ar Ķīnu un Indiju. Toties smejošā ūbele (Stigmatopelia senegalensis) dzīvo gandrīz visā Āfrikas kontinentā, izņemot Sahāras tuksnesi, kā arī tā ir sastopama Indijā un Tuvajos Austrumos. Ir sugas, kuru izplatība ir ļoti ierobežota, visbiežāk tas attiecas uz sugām, kas dzīvo okeānu salās, piemēram, svilpojošā ūbele (Ptilinopus layardi) ir endēmiska suga nelielai Kadavu salai Fidži salu arhipelāgā. Arī dažām kontinentu sugām ir neliels izplatības areāls, piemēram, melnmuguras augļu ūbele (Ptilinopus cinctus) ir sastopama nelielā apgabalā Ziemeļu teritorijā Austrālijā, bet Somālijas balodis (Columba oliviae) ir sastopams pavisam nelielā teritorijā Somālijas ziemeļos.

Tomēr izplatības čempions pasaulē ir mājas balodis (Columba livia), tā dabiskā izplatība ir Eiropa, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Centrālāzija, Indija, Himalaji, Ķīna un Mongolija, bet, pateicoties cilvēkiem, kas centās šo balodi pieradināt un kas ir aizveduši balodi sev līdzi ceļojumos, tā izplatība mūsdienās aptver gandrīz visu Ziemeļameriku, Dienvidamerikas lielās apdzīvotās vietas, Āfrikas kontinentu uz dienvidiem no Sahāras, Dienvidaustrumāziju, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi.

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ligzdo 5 baložu dzimtas sugas: mājas balodis (Columba livia domestica), meža balodis (Columba oenas), lauku balodis (Columba palumbus), parastā ūbele (Streptopelia turtur) un gredzenūbele (Streptopelia decaocto).[2] Vienu reizi Latvijā novērota arī austrumu ūbele (Streptopelia orientalis).[3]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viktorijas vainagbalodis (Goura victoria) ir viens no lielākajiem putniem baložu dzimtā, tā ķermeņa garums sasniedz 74 cm, un tas sver 2,5 kg

Baloži un ūbeles ir kompakti veidoti putni, ar mazām galvām uz salīdzinoši lieliem ķermeņiem, īsiem kakliem un kājām, un slaidiem, īsiem knābjiem, kuriem ir gaļīgas nāsis. Spārni ir lieli, ar spēcīgiem spārnu muskuļiem, kas sastāda no kopējā svara 31—44%. Baloži ir vieni no spēcīgākajiem un ātrākajiem putniem pasaulē, kā arī tie ir ļoti veikli, ar izcilām spējām manevrēt lidojuma laikā.

Baložu dzimtas putni ir ļoti dažādos izmēros. Lielākie ir vainagbaloži (Goura) no Jaungvinejas, kas gandrīz sasniedz tītara augumu un sver 2—4 kg. Mazākās ir Amerikas zemesūbeles (Columbina), kas ir apmēram vienā augumā ar mājas zvirbuli un sver 22 g.[4] Starp kokos dzīvojošiem baložiem vislielākais ir Marķīzu imperiālbalodis (Ducula galeata), kura ķermeņa garums sasniedz 50 cm un svars apmēram 1 kg, bet vismazākais kokos dzīvojošais balodis ir mazā augļu ūbele (Ptilinopus naina), kuras garums nepārsniedz 13 cm.[4]

Baložu apspalvojuma krāsas ir ļoti dažādas. Visbiežāk baloži ir pasteļkrāsās, bet ir daži izņēmumi, šo putnu spalvas ir košas un uzkrītošas.[4] Vienas no viskošākajām ir augļu ūbeles (Ptilinopus). Baložu un ūbeļu dzimumiem atkarībā no to sugas var būt gan atšķirīgs krāsu apspalvojums, gan vienāds. Atšķirībā no citiem putniem baložiem nav žultspūšļa.[5] Daži viduslaiku pētnieki uzskatīja, ka baložiem vispār nav žults, un tādēļ baložiem un ūbelēm ir maigs raksturs.[6] Patiesībā žults baložiem izstrādājas tieši zarnās.[7]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baloži un ūbeles parasti būvē diezgan nekārtīgas un vaļīgas ligzdas, izmantojot dažādus zariņus un stiebrus. Ligzda var būt uzbūvēta gan kokā, uz klinšu malām un uz zemes, atkarībā kādai sugai pieder balodis. Parasti tiek izdēta viena vai divas olas, un abi vecāki rūpējas par putnēniem, kas ligzdu pamet 7—28 dienā pēc izšķilšanās.[8]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltvēdera zaļais balodis (Treron sieboldii) barojas tikai ar augļiem un ozolzīlēm[9]
Lauku balodis (Columba palumbus) ir visbiežāk medītais savvaļas balodis Eiropā
Cilvēki ir selekcionējuši daudzas un dažādas dekoratīvo baložu šķirnes

Baloži barojas ar dažādām sēkliņām, augļiem un augiem. Kopumā baložus pēc to ēšanas ieradumiem var iedalīt divās lielās grupās: sēklu jeb graudēdāju baloži un augļēdāji. Graudēdāji barojas ar dažādām sēklām, kuras tiek atrastas uz zemes, toties augļēdāji barojas kokos. Arī morfoloģiski abas grupas viena no otras atšķiras. Graudēdājiem guzas sienas ir biezas, bet augļēdājiem plānas, kā arī to zarnu trakts ir īsāks kā graudēdāju baložiem. Augļēdāju baloži spēj rāpties no viena zara uz otru, un pat karāties koka zarā ar galvu uz leju, lai varētu sasniegt kādu augli. Graudēdāju baloži atšķirībā no citiem putniem, lai pabarotu mazuļus, ražo "graudu pienu", atrijot sašķeltus graudus un to apvalkus putriņā, kas ir uzturvielām bagāta barība mazajiem putnēniem. Abi dzimumi ražo "graudu piernu".

Bez graudiem un augļiem baloži barojas arī ar kukaiņiem un sīkiem dzīvniekiem. Zemesūbeles un paipalūbeles lielos daudzumos patērē kukaiņus un kāpurus. Atola augļu ūbele (Ptilinopus coralensis) barojas tikai ar kukaiņiem un nelieliem rāpuļiem. Baltcekula balodis (Patagioenas leucocephala), ugunsūbele (Ptilinopus victor) un sārtā zemesūbele (Columbina talpacoti) barojas ar gliemežiem, naktstauriņiem un citiem kukaiņiem.

Baloži un cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā cilvēku pārtika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas baložu un ūbeļu sugas tiek lietotas cilvēku pārtikā, iespējams, ka ēdamas ir visas baložu sugas. Muskuļotās baložu krūtis ir izcila un garšīga delikatese. Eiropā visbiežāk medīti tiek lauku baloži (Columba palumbus), bet mājas apstākļos gaļas ieguvei tiek audzēti mājas baloži. Mājas baložiem ir selekcionētas daudzas šķirnes, cenšoties izaudzēt labus gaļas baložus. Viens no iemesliem, kādēļ izmira ceļotājbaloži (Ectopistes), bija to medīšana un lietošana pārtikā.

Skvobs ir gaļas ieguvei audzēts jauns balodis, kā arī šāda baloža gaļa.

Saskaņā ar jūdaisma tradīcijām baložiem ir košergaļa, un tie ir vienīgie putni, kurus var upurēt dievam.

Militārām vajadzībām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baloži militārām vajadzībām tika izmantoti gan Pirmajā pasaules karā, gan 2. pasaules karā. Tos lietoja Francijas, Vācijas, ASV un Lielbritānijas militārie spēki. Pavisam nesen Lielbritānija atsākusi lietot baložus militārajos konfliktos. Kā ziņo Baložu policijas vadītājs Lī Rainers, tad baložus var iemācīt lidot uz ikvienu objektu kā savu māju, tādējādi baloži spēj pārnēsāt baktērijas un sprāgstvielas.

Kā mājdzīvnieks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas baloži (Columba livia domestica) iegūti, pieradinot klinšu baložus (Columba livia). Tie ir dzīvojuši kopā ar cilvēkiem jau tūkstošiem gadu un laika gaitā selekcionētas daudzas šķirnes, kuras audzē baložu mīļotāji visā pasaulē. Kopumā ir zināmas vairāk nekā 800 baložu šķirnes, kas nosacīti iedalāmas divās lielās grupās — gaļas un lidotājbaložos.[10] Pasta balodis jeb sporta balodis ir slavens ar savu ātrumu un spēju atgriezties mājās no jebkuras vietas pasaulē. Vēl populāras šķirnes ir Birmingemas rollers, kas ir slavens ar savu spēju lidojuma laikā mest kūleņus atmuguriski, kā arī dažādās dekoratīvās šķirnes ar krāšņām astēm un kāju spalvām. Baloži tiek izmantoti dažādām ceremonijām, izrādēm un tie piedalās cirka trikos.

Baloži reliģijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baloži simbolizē mieru un mīlestību, kas atspoguļojas daudzās reliģijās. Tas bijis mīlestības dieviešu — semītu Astartes un grieķu Afrodītes — svētais putns.[10]

Senebreju bībelē (Hebrew) ir teikts, ka drīkst upurēt jaunus baložus, ja cilvēkam trūkst līdzekļu lielāka upurdzīvnieka nopirkšanai. Vecajā derībā Noass, ceļojot ar šķirstu pēc lielajiem plūdiem, izlaiž balodi, lai pārbaudītu, vai kaut kur tuvumā nav zeme. Kā arī balodis kā mīlestības simbols tiek pieminēts Zālamana augstajā dziesmā.

Jaunajā derībā Jēzus vecāki pēc bērniņa apgraizīšanas dievam upurē dūju. Vēlāk, kad Jēzus tiek iesvētīts, Svētais gars parādās kā balodis, līdz ar to balodis kļūst par Svētā gara simbolu kristietībā.

Arī islāmā balodis ir svēts putns, jo palīdzējis Muhamedam cīņā ar ienaidniekiem.

Baložu aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 59 baložu un ūbeļu sugas ir apdraudētas, un tām draud izmiršana, tie ir apmēram 19% no visiem baložiem.[11] Lielākā daļa apdraudēto sugu dzīvo tropiskajos mežos un okeānu salās. Baložus apdraud dzīves telpas zaudēšana, medības un jaunu plēsēju uzrašanās to apdzīvotajās vietās, piemēram, kaķi,[12] kas kādreiz nedzīvoja okeānu salās. Par daudzām sugām jau vairākus gadu desmitus nav datu un dabas pētnieki nezina, vai šīs sugas joprojām eksistē vai ir jau izmirušas. Lai aizsargātu baložus, tiek ieviesti liegumi un likumi, kas aizliedz tos medīt, kā arī tiek izveidotas baložu nebrīves populācijas zoodārzos.

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fazānbalodis (Otidiphaps nobilis) ir viena no senākajām baložu sugām

Baložu dzimta ir īpaša ar to, ka tai nav radniecīgu saišu ne ar vienu citu putnu dzimtu. Kādreiz par radniecīgo dzimtu tika atzīta didīnu dzimta (Raphinae), kurai pieder dodo un Rodrigesas solitāri, bet mūsdienās ir zinātniski pierādīts, ka didīni pieder baložu dzimtai, un tie tiek izdalīti kā viena no baložu apakšdzimtām. Ierobežotie fosilie atradumi neļauj zinātniekiem atklāt patieso baložu saikni ar citiem putniem. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka baloži varētu būt radniecīgi ar smilširbju un papagaiļu dzimtām, no vienas puses saskatot līdzību papagaiļiem ar zobknābja baložiem un no otras puses dažas kopīgas iezīmes ar smilširbēm. Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka līdzība ir veidojusies evolūcijas ceļā, lietojot līdzīgu barību, nevis starp putniem ir ģenētiska radniecība.

Parasti baložu dzimtu iedala 5 apakšdzimtās, tomēr iespējams, ka apakšdzimtu skaits nav korekts. Klasifikācija, kas izmantota šajā rakstā, seko 1997. gada Baptista sistematizācijai, kas atjaunota un papildināta 2000., 2001. un 2002. gadā. Reizēm ģintīm nav zināma apakšdzimta, tām ir provizorisks vai nezināms iedalījums. Darbs pie baložu klasifikācijas joprojām tiek turpināts, izmantojot jaunākās ģenētisko pētījumu metodes. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka pirmie baloži ir radušies Austrālijas reģionā, un vieni no senākajiem baložiem ir Treroninae apakšdzimtas baloži un tiem līdzīgie kā vainagbaloži un fazānbaloži.

Baložu dzimtas putniem nav atrastas labi saglabājušās fosilijas. Viena no Francijā atrastajām miocēna fosilijām saukta Gerandia pēdējā laikā tiek uzskatīta par smilširbes fosiliju nevis par baloža fosiliju. Fragmentāri agrā miocēna fosilie kauli ir atrasti Jaunzēlandē, kuri tiek dēvēti par Rupephaps baložiem, un Floridā Arenicolumba baloži. Mūsdienās šādu baložu nav, un tās visas ir izmirušas formas.

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļspārnu ūbele (Chalcophaps indica)
Sārtā zemesūbele (Columbina talpacoti)
Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis (Gallicolumba crinigera)
Raibais imperiālbalodis, (Ducula bicolor)
Nikobaru balodis (Caloenas nicobarica)

Baložveidīgo kārta (Columbiformes)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ World Bird List: Pigeons, 2018
  2. ↑ «Kārta: Baložveidīgie putni; Ordo: Columbiformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. februārī.
  3. ↑ «Austrumu ūbele». Latvijas putni. 2010-2-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts: 2010-02-10. Arhivēts 2009-08-26 Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Baptista, L. F.; Trail, P. W. & Horblit, H. M. (1997): Family Columbidae (Doves and Pigeons). In: del Hoyo, J.; Elliott, A. & Sargatal, J. (editors): Handbook of birds of the world, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-22-9
  5. ↑ Lee R. Hagey et al; Biliary bile acids of fruit pigeons and doves (Columbiformes); Journal of Lipid Research
  6. ↑ Medieval Bestiary : Dove
  7. ↑ Sir Thomas Browne's Vulgar Errors III.iii: Of the Dove
  8. ↑ Crome, Francis H.J. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 115—116. ISBN 1-85391-186-0.
  9. ↑ «Birding In Taiwan - White-bellied Green-Pigeon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. martā. Skatīts: 2010. gada 11. februārī.
  10. ↑ 10,0 10,1 Latvijas Dabas muzejā atgriežas baloži : Diena.lv
  11. ↑ Walker, J. (2007) "Geographical patterns of threat among pigeons and doves (Columbidae)" Oryx 41 (3): 289-299.
  12. ↑ «Socorro Dove (Zenaida graysoni) - BirdLife species factsheet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. janvārī. Skatīts: 2010. gada 11. februārī. Arhivēts 2009. gada 5. janvārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Baložu_dzimta&oldid=4134581"