Biķernieku pagasts
| Biķernieku pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Biķernieki |
| Kopējā platība:[1] | 69,0 km2 |
| • Sauszeme: | 68,1 km2 |
| • Ūdens: | 0,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 393 |
| Blīvums (2023): | 5,8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1931. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Biķernieku pagasts Vikikrātuvē
| |
Biķernieku pagasts viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, rajona Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastiem, kā arī Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Graņica, Lielais Gorbatiks, Plans, Siānas kalns.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balta, Leiksna, Malnupeite, Mazā Muša, Puniška, Putānu upīte.
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gluhoje, Gulbju dīķis, Meļņicas ezers, Pantelišku ezers.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ļadi, Mohs, Unguru pūrs, Viselovas purvs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apriņķa Biķernieku pagasts izveidots 1931. gadā, apvienojot daļas no Naujenes, Izvaltas un Višķu pagastu teritorijām. 1935. gadā pagasta platība bija 79,7 km² un tajā dzīvoja 4903 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Biķernieku, Krivošejevas, Lipinišķu un Pavlovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Daugavpils rajona Biķernieku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Krivošejevas ciemu, 1965. gadā kolhoza «Znamja oktjabrja» teritoriju pievienoja Maļinovas ciemam, 1975. gadā pievienoja likvidēto Lipinišķu ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Izvaltas ciemam, 1980. gadā daļu teritorijas — Vecpils ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Biķernieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novads tika iekļauts jaunajā Augšdaugavas novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaits: 798 (2009), no tiem 76% krievi, bet 11% - latvieši.
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Biķernieki (pagasta centrs), Akleņiški, Bramaņiški, Dekšņi, Krasnoje, Krivošejeva, Kudina, Lielie Krivini, Lipiņiški, Meļņica, Panteļiški, Pavlovska, Reiņiški, Šelehovka, Viselova, Zvindeļiški.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
