Bračislavs Izjaslavičs
.jpg)
Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr, baltkrievu: Брачыслаў Ізяславіч; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003. līdz 1044. gadam. Ar sava vectēva Ragnvalda radinieku vikingu palīdzību viņš cīnījās pret Novgorodas kņazu Jaroslavu un, iespējams, par to apsolīja viņiem zemes tagadējās Latvijas teritorijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bračislavs dzimis Rurika dinastijas Polockas rūsu kņaza Izjaslava ģimenē, kas agri mira 1001. gadā un par Polockas kņazu kļuva Izjaslava brālis Vseslavs. Mazgadīgais Bračislavs par kņazu kļuva pēc Vseslava nāves 1003. gadā. Pēc viņa vectēva Kijevas lielkņaza Vladimira nāves 1015. gadā sakās cīņa par varu ar viņa tēva pusbrāli Novgorodas kņazu Jaroslavu. 1019. gadā Jaroslavs noslēdza savienību ar Zviedrijas karali Ūlofu un apprecējās ar viņa meitu Ingegerdu. Eimunda sāgas sākumā stāstīts par to, ka bijušais Norvēģijas ķēniņš Eimunds Hringsons kopā ar savu radinieku jarlu Ragnāru Agnarsonu un 600 vīru karadraudzi ieradās pie Holmgārdas (Novgorodas) ķēniņa Jarizleifa (Jaroslava) un viņa sievas Ingegerdas (Ingigerðr), lai noslēgtu savienību pret viņa pusbrāli ķēniņu Burizlafu (Borisu). Pēc brāļu Borisa un Gļeba sakaušanas 1019. gadā Jaroslavs aplenca Kijevu, bet Eimunds devās pie Palteskjas (Polockas) ķēniņa Vartilafa (konungr Vartilafr), kuram ķēniņš Jarizleifs bija izvirzījis teritoriālas pretenzijas. Ingegerda un viņas radinieks zviedru jarls Ragnvalds Olafsons (jarl Rögnvaldr Úlfsson) mēģināja nogalināt Eimundu.
Savukārt no senkrievu hronikām zināms, ka 1020. gadā Brjačislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr atpakaļceļā Jaroslavs viņu sakāva kaujā pie Sudomas upes un 1021. gadā bija spiests slēgt miera līgumu, kurā atteicās no Usvjatas un Vitebskas pilsētām.[1] Toties Bračislavs paplašināja savus valdījumus uz rietumiem, kur Daugavas kreisajā pusē dibinājis pilsētu, kas viņa vārdā nosaukta par Braslavu.[2] Braslavas ciems atrodams arī pie Sivera ezera Latgalē.
Eimunda sagā minēts, ka ķēniņš Brjačislavs sagūstīja ķēniņa Jaroslava sievu Ingegerdu. Savukārt pēc 1041. gadā noslēgtā miera līguma Brjačislavs un Jaroslavs vienojās par to, ka Brjačislavs kļuva par Kijevas vietvaldi, bet Jaroslavs paturēja virsvaru Novgorodā kā Krievzemes (Gardarīkes) galvaspilsētā. Par Polockas valdnieku kļuva ķēniņš Eimunds, bet jarls Ragnvalds Olafsons par Aldeigjuborgas valdnieku. Kad 1044. gadā Brjačislavs nomira, par Kijevas lielkņazu kļuva Jaroslavs.[3]
Daži krievu vēsturnieki uzskata, ka ķēniņš Eimunds saņēma valdīšanā nevis Polocku, bet gan tās kaimiņos esošo zemi, ko identificē kā Daugavas līvu zemi (Livoniju) (Сенковский, 1834) vai Jersikas ķēniņvalsti (Сапунов, 1916).[4][5]
Pēc Bračislava nāves 1044. gadā par Polockas kņazu kļuva viņa dēls Vseslavs, kas vēlāk ieguva arī Kijevas lielkņaza titulu.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Janet Martin. Medieval Russia 980-1584 Cambridge University Press, 1995
- Войтович Л. Княжеские династии Восточной Европы (конец IX — начало XVI в.)
- ПСРЛ, т. 5. II Псковская летопись. Часть I Софийской летописи. СПб., 1848.- 656 с.
- Baumgarten N. Généalogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au XIII-е siècle /Orientalia Christiana. Roma, 1927. -N35.-95p.
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Vseslavs Izjaslavičs |
Polockas kņazs 1003.-1044. |
Pēctecis: Vseslavs Bračislavičs | ||
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ВИТЕБСК.хронос: Средневековый город. Витебск времён Полоцкого княжества и Великого княжества Литовского». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. augustā. Skatīts: 2012. gada 28. martā.
- ↑ Сяргей Тарасаў. Брачыслаў Ізяславіч, князь Полацкі, і яго роля ў станаўленні раннефеадальнай беларускай дзяржаўнасці. // Браслаўскія чытанні. — Браслаў, 1991. С. 67—69.
- ↑ «Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 28. martā.
- ↑ Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5. Arhivēts 2013. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Skat. 44. komentāru)
- ↑ Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (Skat. 48. komentāru)
- ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
- ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |