Pāriet uz saturu

Ivars Brīvers

Vikipēdijas lapa
Ivars Brīvers
Ivars Brīvers 2015. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2017. gada 20. aprīlis — 2018. gada 17. maijs
Amatā
2015. gada 15. janvāris — 2015. gada 3. septembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1957. gada 18. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2020. gada 13. maijā (63 gadu vecumā)
Apglabāts Ziepniekkalna kapi
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Reģionu apvienība
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte
Reliģija luterānis

Ivars Brīvers (dzimis 1957. gada 18. aprīlī Rīgā, miris 2020. gada 13. maijā[1]) bija latviešu ekonomists (ekonomikas zinātņu doktors) un augstskolas pasniedzējs. Bija Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas profesors. Darbojies politikā, ir bijis 12. Saeimas deputāts Latvijas Reģionu apvienības frakcijā.

Dzimis Rīgā 1957. gada 18. aprīlī. Mācījās Rīgas 50. vidusskolā, kuru absolvēja 1975. gadā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē ekonomiskās kibernētikas specialitātē, studijas beidza 1980. gadā un sāka strādāt fakultātē par pasniedzēju, kopš 1989. gada lektors. 1989. gadā stažējās V. Pīka Universitātē Rostokā. 1994. gadā ieguva doktora grādu. No 1995. līdz 1996. gadam bija LU Ekonomikas un vadības fakultātes docents. Paralēli darbam universitātē strādāja arī Biznesa institūtā "RIMPAK Livonija" un LZA Ekonomikas institūtā. 1994. gadā papildinājās Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju augstskolā.

1996. gadā līdzdarbojās Ventspils augstskolas izveides darba grupā. No 1997. līdz 1999. gadam bija Biznesa institūta "RIMPAK Livonija" rektors. 1999. gadā sāka strādāt Banku augstskolā, sākumā kā docents, bet kopš 2006. gada — profesors. Kopš 2009. gada bija dekāna pienākumu izpildītājs Ventspils augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, kopš 2012. gada — dekāns.[2] 2019. gadā uzsācis teoloģijas studijas Lutera akadēmijā. Negaidīti miris 2020. gada 13. maijā savās mājās Rīgā. Kremēts un pelnu urna apbedīta Rīgas Ziepniekkalna kapos.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, taču netika ievēlēts. 2015. gada janvārī, deputātei Ingai Bitei dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, ieņēma viņas vietu 12. Saeimā. Mandātu zaudēja tā paša gada septembrī, I. Bitei atgriežoties Saeimā. 2017. gada aprīlī I. Brīvers atgriezās Saeimā, vēlreiz stājoties bērna kopšanas atvaļinājumā devušās I. Bites vietā. 2018. gada maijā mandātu zaudēja, I. Bitei atgriežoties Saeimā.

2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, taču netika ievēlēts.

Zinātniskā un sabiedriskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivara Brīvera galvenās pētniecības interešu sfēras bija tautsaimniecības modelēšana un analīze, Latvijas makroekonomiskā stāvokļa vērtēšana un analīze kā arī ekonomiskās domas vēsture un attīstība Latvijā. Bija starptautiskās ekonomistu asociācijas biedrs kopš 2006. gada un Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2014. gada zinātniskā žurnāla Oeconomia Copernicana, ko sadarbībā ar citām organizācijām izdod Nikolaja Kopernika universitāte Toruņā, Polijā, redakcijas padomes loceklis. Publicējis daudz rakstu par ekonomikas un tautsaimniecības problēmām, kuros nereti paudis eiroskeptiskus uzskatus un aizstāvējis Latvijas spēju būt pašpietiekamai ekonomikai. Daudz darījis pirmskara Latvijas ekonomista Kārļa Baloža ideju popularizēšanai sabiedrībā.

Jaunākās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vanenica biedrs.