Ivars Brīvers
Ivars Brīvers | |
---|---|
Ivars Brīvers 2015. gadā | |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2017. gada 20. aprīlis — 2018. gada 17. maijs | |
Amatā 2015. gada 15. janvāris — 2015. gada 3. septembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
| |
Dzimšanas dati |
1957. gada 18. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīves vieta | Rīga, Latvija |
Miršanas dati | 2020. gada 13. maijā (63 gadu vecumā) |
Apglabāts | Ziepniekkalna kapi |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas Reģionu apvienība |
Profesija | ekonomists |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Reliģija | luterānis |
Ivars Brīvers (dzimis 1957. gada 18. aprīlī Rīgā, miris 2020. gada 13. maijā[1]) bija latviešu ekonomists (ekonomikas zinātņu doktors) un augstskolas pasniedzējs. Bija Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas profesors. Darbojies politikā, ir bijis 12. Saeimas deputāts Latvijas Reģionu apvienības frakcijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Rīgā 1957. gada 18. aprīlī. Mācījās Rīgas 50. vidusskolā, kuru absolvēja 1975. gadā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē ekonomiskās kibernētikas specialitātē, studijas beidza 1980. gadā un sāka strādāt fakultātē par pasniedzēju, kopš 1989. gada lektors. 1989. gadā stažējās V. Pīka Universitātē Rostokā. 1994. gadā ieguva doktora grādu. No 1995. līdz 1996. gadam bija LU Ekonomikas un vadības fakultātes docents. Paralēli darbam universitātē strādāja arī Biznesa institūtā "RIMPAK Livonija" un LZA Ekonomikas institūtā. 1994. gadā papildinājās Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju augstskolā.
1996. gadā līdzdarbojās Ventspils augstskolas izveides darba grupā. No 1997. līdz 1999. gadam bija Biznesa institūta "RIMPAK Livonija" rektors. 1999. gadā sāka strādāt Banku augstskolā, sākumā kā docents, bet kopš 2006. gada — profesors. Kopš 2009. gada bija dekāna pienākumu izpildītājs Ventspils augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, kopš 2012. gada — dekāns.[2] 2019. gadā uzsācis teoloģijas studijas Lutera akadēmijā. Negaidīti miris 2020. gada 13. maijā savās mājās Rīgā. Kremēts un pelnu urna apbedīta Rīgas Ziepniekkalna kapos.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, taču netika ievēlēts. 2015. gada janvārī, deputātei Ingai Bitei dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, ieņēma viņas vietu 12. Saeimā. Mandātu zaudēja tā paša gada septembrī, I. Bitei atgriežoties Saeimā. 2017. gada aprīlī I. Brīvers atgriezās Saeimā, vēlreiz stājoties bērna kopšanas atvaļinājumā devušās I. Bites vietā. 2018. gada maijā mandātu zaudēja, I. Bitei atgriežoties Saeimā.
2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības, taču netika ievēlēts.
Zinātniskā un sabiedriskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ivara Brīvera galvenās pētniecības interešu sfēras bija tautsaimniecības modelēšana un analīze, Latvijas makroekonomiskā stāvokļa vērtēšana un analīze kā arī ekonomiskās domas vēsture un attīstība Latvijā. Bija starptautiskās ekonomistu asociācijas biedrs kopš 2006. gada un Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2014. gada zinātniskā žurnāla Oeconomia Copernicana, ko sadarbībā ar citām organizācijām izdod Nikolaja Kopernika universitāte Toruņā, Polijā, redakcijas padomes loceklis. Publicējis daudz rakstu par ekonomikas un tautsaimniecības problēmām, kuros nereti paudis eiroskeptiskus uzskatus un aizstāvējis Latvijas spēju būt pašpietiekamai ekonomikai. Daudz darījis pirmskara Latvijas ekonomista Kārļa Baloža ideju popularizēšanai sabiedrībā.
Jaunākās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vanenica biedrs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|