Artilērijas iela (Rīga)

Artilērijas iela
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Grīziņkalns, Avoti, Centrs
Garums	1179 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Jaunā Artilērijas iela
Joslu skaits	2
Segums	asfalts
	Artilērijas iela Vikikrātuvē

Artilērijas iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Grīziņkalna un Avotu apkaimē un daļēji arī Centra rajonā, un veido Avotu un Grīziņkalna apkaimju robežu. Artilērijas iela sākas pie Brīvības ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar Jāņa Asara ielu. Ielas kopējais garums ir 1179 metri, tā visā garumā klāta ar asfaltbetona segumu.^[1]

Vēsture

Rīgas ielu plānā parādījusies 1844. gadā ar nosaukumu Jaunā Artilērijas iela, neoficiāli saukta arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguvusi oficiālo nosaukumu "Artilērijas iela". Nosaukums radies no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd nojauktās Sporta pils vietā. 19. gadsimta 70. gados iela tika pagarināta pāri Krāsotāju ielai līdz smilšu kalniem tagadējās J. Asara ielas vietā.^[2]

Ielu savienojumi

Artilērijas iela ir savienota ar šādām ielām:

Objekti

Ēkas Artilērijas ielā 2/4 (arhitekts Jānis Alksnis), 35 (arhitekts Pauls Mandelštams) un 52 (arhitekts Oskars Bārs) ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.^[3]
Artilērijas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā atrodas Rīgas 6. vidusskola (A. Čaka ielā 102).
Ziedoņdārzs
Artilērijas ielā 55: uzcelta 1934. gadā pēc Aleksandra Klinklāva projekta kā saldumu rūpnīcas "V. Ķuze" galvenā ēka.^[4]^[5]^[6] Mūsdienās tajā atrodas konditorejas izstrādājumu ražotne "Staburadze", kas ietilpst Orkla Latvija uzņēmumu grupā.^[7]
Artilērijas ielā 54 kopš 2002. gada atrodas latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vanenica, kā arī studenšu korporācijas "Selga" konventa mītne.
Ielas galā, pēc krustojuma ar Jāņa Asara ielu, Artilērijas iela turpinās kā piebraucamais ceļš pie Rīgas Pāvila baznīcas.