Pureņu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Cirmas , Isnaudas un Ņukšu pagastiem, kā arī Rēzeknes novada Stoļerovas pagastu .
Atrodas Latgales augstienē , Rāznas paugurainē . Augstākā vieta pagastā - 177,5 m vjl.
Daži nelieli purvi - Kiuļu purvs, Banovoles purvs.
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā izveidoja Goveikas ciema padomi . Goveikas ciems ietilpis Rēzeknes (1949-1962) un Ludzas (pēc 1962. g.) rajonos. Goveikas ciemam 1962. gadā pievienoja Stoļerovas ciema kolhoza «Zarja» teritoriju. 1975. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Nukšas ciemu (Nukšas ciemam pievienoja ciema centru Goveikus ) un Goveikas ciemu pārdēvēja par Pureņu ciemu .[ 4] [ 5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pureņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā .
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 815 — 1935 2 300 +0.63% 1959 1 190 −2.71%
Gads Iedz. ±% g.p. 1968 1 100 −0.87% 1979 775 −3.13% 1989 652 −1.71%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 563 −1.33% 2011 366 −3.84% 2021 279 −2.68%
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kivdolova (pagasta centrs), Auziņi , Železnīki .
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .
↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novadi Pagasti Teritoriālās vienības
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Pilsēta Pagasti
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
Pilsētas Pilsētciemats Lauku teritorijas Ciema padomes
Antropovas ciems (likv. )
Atspuku ciems (iekļ., likv. )
Audriņu ciems (iekļ., bij. )
Auziņu ciems (likv. )
Bekšu ciems (likv. )
Bērzgales ciems
Bešaukas ciems (likv. )
Bumbišķu ciems (likv. )
Čakšu ciems (likv. )
Černajas ciems (bij. )
Čulku ciems (iekļ., likv. )
Dekšāres ciems (iekļ. )
Dricēnu ciems (iekļ. )
Dubuļu ciems (likv. )
Feimaņu ciems (iekļ. )
Foļvarkovas ciems (likv. )
Gaigalavas ciems (iekļ. )
Goveikas ciems (atdal. )
Griškānu ciems
Ilzeskalna ciems (bij. )
Ismeru ciems (likv. )
Janopoles ciems (likv. )
Juzupoles ciems (likv. )
Kantinieku ciems (iekļ. )
Kaunatas ciems
Kleperu ciems (likv. )
Kristinku ciems (laic. )
Kruķu ciems (iekļ., likv. )
Lendžu ciems
Lūznavas ciems (iekļ., bij. )
Makašēnu ciems (likv. )
Mākoņkalna ciems (iekļ., bij. )
Marguču ciems (likv. )
Matuļu ciems (likv. )
Mežāres ciems (likv. )
Mežvidu ciems (laic. )
Nagļu ciems (iekļ., bij. )
Nautrēnu ciems (laic. )
Ozolaines ciems
Pušas ciems (iekļ. )
Radopoles ciems (iekļ. )
Ranču ciems (laic. )
Rečinas ciems (likv. )
Rēznas ciems (likv. )
Rikavas ciems (iekļ. )
Rušenicas ciems (iekļ., likv. )
Ružinas ciems (iekļ., likv. )
Sakstagala ciems (iekļ. )
Silmalas ciems (iekļ. )
Slabadas ciems
Sokolu ciems (iekļ. )
Sprūževas ciems (likv. )
Stirnienes ciems (laic. )
Stoļerovas ciems
Stružānu ciems (iekļ., bij. )
Upenieku ciems (laic. )
Vērēmu ciems
Višu ciems (likv. )