Pāriet uz saturu

Pureņu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Goveiku ciems)
Pureņu pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Kivdolova
Kopējā platība:[1] 59,5 km2
  Sauszeme: 57,8 km2
  Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 249
Blīvums (2025): 4,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Pureņu pagasts Vikikrātuvē

Pureņu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastiem, kā arī Rēzeknes novada Stoļerovas pagastu.

Pureņu pagasts atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē. Reljefs gleznains, to veido dažādas izcelsmes pauguri. Augstākais no tiem atrodas Induļu apkaimē (177,5 m vjl).[3]

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Daži nelieli purvi - Kiuļu purvs, Banovoles purvs.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada zemes reformai pagasta teritorijā atradās Vitkupovas un Pracepoles muižas. 1945. gadā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā izveidoja Goveikas ciema padomi. Goveikas ciems ietilpis Rēzeknes (1949-1962) un Ludzas (pēc 1962) rajonos. Goveikas ciemam 1962. gadā pievienoja Stoļerovas ciema kolhoza «Zarja» teritoriju. 1975. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Nukšas ciemu (Nukšas ciemam pievienoja ciema centru Goveikus) un Goveikas ciemu pārdēvēja par Pureņu ciemu.[4][5] 1975. gadā kolhozus „Zarja” Auziņos un „Pobeda” Vitkupovā apvienoja ar nosaukumu „Zarja”.[3]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pureņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 815    
19352 300+0.63%
19591 190−2.71%
GadsIedz.±% g.p.
19681 100−0.87%
1979775−3.13%
1989652−1.71%
GadsIedz.±% g.p.
2000563−1.33%
2011366−3.84%
2021279−2.68%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kivdolova (pagasta centrs), Auziņi, Železnīki, mazākas apdzīvotas vietas ir Ancova, Arkani, Balašova, Banavole, Batari, Burduški, Černogorka, Činkuri, Čipoti, Degini, Doroški, Eniki, Ignatova, Inčiki, Induļi, Justinova, Kiuļi, Konstantinovka, Kovaļķi, Krikši, Lociši, Matjunki, mikeli, Nīkani, Paideri, Pelni, Piukaini, Pracepole, Pūdnīki, Rubuļi, Ruliki, Rutkuši, Sauliki, Sondori, Sosnopole, Stroļeva, Starinski, Stoponi, Strumpe, Tribuki, Vamži, Viruļova, Vitkupova, Zaborovka, Zapani.[3]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

29% pagasta teritorijas aizņem meži. Derīgajiem izrakteņiem smiltij un grantij ir vietēja nozīme. Pagasta ezeros atrodams sapropelis.[3]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Pureņu pagastu šķērso autoceļi Ņukši-Rosica, Ričiki-Kiudalova un Runtorta-Auzeņi-Stoļerova.[3]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Pureņu bibliotēka, tautas nams.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. 1 2 3 4 5 6 Pureņu pagasts Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP