Kaļiņingradas jautājums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaļiņingradas apgabals (tumši zaļā krāsa) un Krievijas pārējā Eiropas teritorija (gaiši zaļā krāsā)

Kaļiņingradas jautājums (vācu: Kaliningrad-Frage, krievu: Калининградский вопрос, lietuviešu: Kaliningrado klausimas) ir politisks jautājums par Kaļiņingradas apgabala turpmāko statusu.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācieši 1945. gadā, bēgot no tuvojošās Sarkanās armijas, kāpjam uz kuģa F.S.S. Wedel Kēnigsbergā, lai dotos uz Rietumu Vāciju

1945. gadā Potsdamas konferencē tika nolemts sadalīt Vācijai iepriekš piederošo Austrumprūsijas provinci, kuras ziemeļu daļu uz 50 gadiem pārvaldīšanai piešķīra PSRS, kas to par godu Mihailam Kaļiņinam nosauca par Kaļiņingradas apgabalu, bet Kēnigsbergu pārdēvēja par Kaļiņingradu, kā arī nomainīja visus pārējos vietvārdus. Savukārt apgabala toreizējie vācu, lietuviešu un latviešu iedzīvotāji pēc Staļina rīkojuma tika izraidīti un viņu vietā nometināti kolonisti no Iekškrievijas Tambovas, Rjazaņas, Penzas un Orlas apgabaliem.[1][2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jautājums atkārtoti aktualizēts 2002. gadā, notiekot sarunām par Latvijas un pārējo Baltijas valstu iespējamo uzņemšanu NATO, kas gadījumā, ja Lietuva tiktu uzņemta NATO, nozīmētu, ka visas valstis, ar ko Kaļiņingradas apgabalam ir sauszemes robeža, būtu NATO dalībvalstis. Kā viens no variantiem izskanēja iespējamība, ka Vācija Kaļiņingradas apgabalu varētu atgūt apmaiņā par Krievijas parāda dzēšanu.[3]

2014. gadā Viļņas Austrumeiropas studiju centra analītiķis Laurīns Kasčūns izteicās, ka, Krievijai, anektējot Krimu un mēģinot pretendēt uz citām teritorijām Austrumukrainā, pastāv iemesls Kaļiņingradas apgabala statusa pārskatīšanai, ko juridiski un politiski pamatoti varētu veikt Potsdamas konferences dalībnieces — Lielbritānija un ASV, tomēr pietrūkst politiskās gribas. Savukārt Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs Toms Janeļūns uzskatīja, ka jautājuma izvirzīšanai par Potsdamas līgumu un Kaļiņingradas statusu neesot politiska pamata, jo neviena valsts nepretendē uz Kaļiņingradas apgabala teritoriju un arī paša Kaļiņingradas apgabalā nav separātisma pazīmju. Viņaprāt, Kaļiņingradas jautājuma aktualizēšana varētu izraisīt ģeopolitisku krīzi.[4][5]

2017. gadā Lietuvas Seima deputāts Lins Balšis pauda viedokli, ka varētu izvirzīt jautājumu par Kaļiņingradas apgabala statusu, un tas varētu kļūt par demilitarizētu teritoriju, kas paliktu Krievijas sastāvā, taču uzturētu ciešākus tirdzniecības sakarus ar Eiropu. Lietuvas Ārlietu ministrija no Balša izteikumiem norobežojās, paziņojot, ka „tā neizvirza jautājumu par Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala statusu”.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Franks Gordons (1989. gada 7. jūnijs). "Kēnigsbergā, Kaļiņingrada, Karalauči". Laiks (Nr. 45): 8. lpp.
  2. Edgars Andersons (1991). "Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā". Latvijas Vēsture (Nr. 1): 50.—59. "1946.gadā par godu Mihailam Ivanovičam Kaļiņinam, toreizējam Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākās Padomes priekšsēdētājam, Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu. Vietējie vācu, lietuviešu un latviešu iedzīvotāji no jaunā Kaļiņingradas apgabala tika izvesti. Viņus nomainīja krievi no Centrālas Krievijas apgabaliem, un visi vēsturiskie vietvārdi tika aizstāti ar mākslīgiem krievu nosaukumiem. Teritorija pilnībā tika rusificēta un Kēnigsberga no mierīgas tirdzniecības ostas un universitātes pilsētas pārvērsta par galveno jūras bāzi. 1970.gadā tajā bija 218.000 iedzīvotāju."
  3. P.K. (2002. gada 13. aprīlis). "Vai Vācija pirks Kaļiņingradu?". Laiks (Nr. 15): 9. lpp.
  4. Politologs: Kurš atgādinās Krievijai, ka Kaļiņingrada tai vairs nepieder?. Diena. 2014. gada 19. septembris. Atjaunināts: 2018. gada 6. septembrī.
  5. Politologs: Kas atgādinās Krievijai, ka Kaļiņingrada tai vairs nepieder?. tvnet.lv. 2014. gada 19. septembris. Atjaunināts: 2018. gada 6. septembrī.
  6. Ārlietu ministrija: Lietuva neizvirza jautājumu par Kaļiņingradas apgabala statusu. Diena. 2017. gada 30. janvāris. Atjaunināts: 2018. gada 6. septembrī.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]