Pāriet uz saturu

Neretas novads

Vikipēdijas lapa
Neretas novads
(2009—2021)
Neretas novada karogs Neretas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Nereta
Kopējā platība:[1] 645,1 km2
 • Sauszeme: 632,9 km2
 • Ūdens: 12,2 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 3 278
Blīvums (2021): 5,2 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mazzalves pagasts
Neretas pagasts
Pilskalnes pagasts
Zalves pagasts
Mājaslapa: www.neretasnovads.lv
Neretas novads Vikikrātuvē

Neretas novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidrietumos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Aizkraukles rajona Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagasti. 2021. gadā Neretas novads tika pievienots Aizkraukles novadam.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neretas teritorija bija apdzīvota jau 12. gadsimtā, iekļauta Sēlijā un vēlāk Livonijas ordenī.[4] 1298. gadā senajos rakstos tā minēta kā Nirica. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Nereta tika iekļauta Kurzemes hercogistē un 1561. gadā izlēņota Aizkraukles komturam Vilhelmam fon Efernam. 1563. gadā, apprecot Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera māsīcu Agnesi fon Šveicenbergu, viņš dāvinājumā saņēma Daudzesi un četras muižas Neretas novadā.

1564. gadā Nereta bija minēta kā Narite pie Susējas upes ar izveidotu muižu un apmetni. Pēc Hercoga Gotharda Ketlera ierosinājuma 1596. gadā Neretā nodibināja latīņu skolu muižas un mācītājmājas kalpotāju vajadzībām. 1607. gadā muižkungs dibināja ķesterskolu, piešķirot tai 300 markas gadā skolotāja algošanai. Neretas muiža piederēja Efernam līdz viņa nāvei 1617. gadā, pēc tam īpašumu pārmantoja viņa znots Valters fon Pletenbergs.

1710. gada mēra epidēmijā gandrīz visi Neretas miestiņa iedzīvotāji gāja bojā, izdzīvojot tikai 14 zemniekiem. Lai palielinātu iedzīvotāju skaitu, muižu pārvaldnieki devās uz Latgali, kur pirka zemniekus un pārveda uz Neretu. 1753. gadā Neretas īpašumi nonāca Krustpils un Skaistkalnes dzimtkunga Nikolaja Korfa rokās, un pēc viņa nāves muižu mantoja dēls Zigmunds Frīdrihs Korfs. Pēc 30 gadiem Neretas muižas sastāvā ietilpa arī Kalnamuiža, Susējas muiža un Frīdrihshofa. 1795. gadā Nereta kopā ar Kurzemes hercogisti tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Nereta bija aktīvs tirdzniecības centrs un ekonomiski rosīgākais pagasts šajā reģionā. Pagājušā gadsimta 50. gados Nereta uz neilgu laiku kļuva par rajona centru, pēc tam atkal bija atsevišķa pašvaldība līdz 2009. gadam, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļuva par novada centru. Laika gaitā novada pagastu teritorijas ir stipri mainījušās, un vienīgais vēsturiskais pagasts (Mēmeles) ir izzudis, bet Pilskalnes pagasts parādījies no jauna.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neretas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (2904)
  
77.1%
Krievi (371)
  
9.8%
Lietuvieši (364)
  
9.6%
Baltkrievi (61)
  
1.6%
Poļi (44)
  
1.2%
Cita tautība (67)
  
1.8%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas Balsu skaits % Vietas
Vienotība 498 36.11 4
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 346 25.09 2
Novada pagastu izaugsmei 318 23.06 2
Neretas novadam 194 14.07 1

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienotās sporta spēles, Pašdarbības kolektīvu svētki, Muzeja dienas, Pļavas svētki un konkurss "Sakoptākā sēta" ir dažas no tradīcijām, kas vieno pagastus.

Literatūras un mākslas mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neretas novads ir slavens ar saviem rakstniekiem un kultūras darbiniekiem.[4] Īpaši izceļams ir Jānis Jaunsudrabiņš, kura vārds ir cieši saistīts ar Neretu. Viņa piemiņai veltīts muzejs "Riekstiņos", kā arī vairāki pieminekļi un skulptūras, piemēram, "Ganiņa" skulptūra un piemineklis Sudmalu saliņā, kuru veidojis Indulis Ranka. Novadā tiek godināts arī Jānis Veselis, prozaists, kura piemineklis uzstādīts pie viņa dzimtajām "Āniņiem", un Velta Toma, kurai Neretas Ķesteru kapsētā uzstādīts piemiņas akmens. Rakstniece Lūcija Ķuzāne, kas dzīvo Pilskalnes pagastā, ir būtiski ietekmējusi novada literāro dzīvi ar saviem darbiem, tostarp romānu par Jāni Veseli un grāmatu "Mēs — neretieši". Viņa aktīvi piedalās dzimtās puses izpētē un kultūrvēsturiskās vērtības popularizēšanā.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neretas novads ir bagāts ar vēsturiskām un kultūras vērtībām, tostarp daudzām muižām un baznīcām.[4] Ievērojamās vietas ietver:[6]

  • Pilskalnus:
    • Muldenieku pilskalns — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, iespējams, bijusi kulta vieta.
    • Strobuku pilskalns — arheoloģisks piemineklis ar atradumiem no pirmsākumiem un kara laika.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]