Neretas pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes un Zalves pagastiem un Jēkabpils novada Saukas un Rites pagastiem.
Dienvidaustrumu daļa atrodas Sēlijas paugurvalnī , ziemeļrietumu daļa - Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā . Augstākā vieta - Andžānu kalns (120,4 m vjl.).
Pēc 1920. gada agrārās reformas Neretas muiža sadalīta 185 vienībās ar kopplatību 2372 ha, Neretas mācītājmuiža sadalīta 131 vienībā ar kopplatību 692 ha.[ 4]
1935. gadā Neretas pagasta platība bija 156,4 km² un tajā dzīvoja 3113 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Neretas , Pilskalnes un Salates ciema padomes , bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Neretai piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Neretas ciemu 1954. gadā pievienoja Lones ciemam . 1957. gadā Neretas strādnieku ciematam pievienoja Salates ciemu, izveidojot Neretas lauku teritoriju, kurai 1961. gadā pievienoja daļu Lones ciema. 1990. gadā Nereta zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Neretas pagastu.[ 5] 2009. gadā Neretas pagastu iekļāva Neretas novadā . 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijā iekļāva Aizkraukles novadā .
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
nr. 3.: rakstnieka J.Jaunsudrabiņa dzīves vieta "Riekstiņos" (1880-1886)
nr. 119.: Muldenieku pilskalns (Upurkalns) pie Muldeniekiem
nr. 6161.: Neretas luterāņu baznīca Rīgas iela 2, Nereta (1593. - 17. gs. s.)
nr. 2900.: Cilnis Neretas luterāņu baznīcas fasādē (1593)
nr. 2901.: Neretas luterāņu baznīcas ērģeles (1893)
nr. 2904.: Kapa plāksne - piemineklis G. Efernam Neretas luterāņu baznīcā (1596)
nr. 2908.: Neretas luterāņu baznīcas vitrāža (1900)
nr. 6162.: Neretas muižas apbūve (16. gs. b. - 19. gs.)
nr. 6163.: Neretas muižas pils (16. gs. b. - 18. gs.)
nr. 6164.: Neretas muižas parks (18. gs. 2. p.)[ 6]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% 1935 3 113 — 1959 2 609 −16.2% 1967 3 300 +26.5%
Gads Iedz. ±% 1979 2 356 −28.6% 1989 2 307 −2.1% 2000 2 146 −7.0%
Gads Iedz. ±% 2011 1 693 −21.1% 2021 1 408 −16.8%
Lielākās apdzīvotās vietas ir Nereta (pagasta un novada centrs), Neretaslauki , Svajāni .
Neretas pagastā dzimuši:
Pagastā darbojas Nertas HES.
Skats no Audzes kalna
Dižkoks pie Neretas mežniecības
Neretas muižas parks
Neretas muižas drupas
Neretas muižas drupas
Muižas durvis
Celiņš uz muzeju "Riekstiņi"
Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"
Muzeja plans
Robeža Neretaslaukos
Indulānu kapi
Smiltaines kapi
Dienvidsusēja pie Neretas
Autocels P75 starp Neretu un Neretaslaukiem
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 28786-28788 slejas. Rīga: 1937.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons )
↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pastāvēja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam
Pastāvēja no 1967. gada 10. janvāra līdz 2009. gada 1. jūlijam. Līdz 1990. gada 25. septembrim kā Stučkas rajons .
Pilsētas Novadi Pagasti Teritoriālās vienības
Teritoriālais iedalījums līdz 1990. gada 5. martam
Pilsētas Pilsētciemati Lauku teritorijas Ciema padomes