Pāriet uz saturu

Autoceļš P37

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no P37)
Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene
P37 šķērsojot Bērzaunes ieleju
P37 šķērsojot Bērzaunes ieleju
P37 šķērsojot Bērzaunes ieleju
Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene
Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene
Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene
Garums91,4 km
    ārpus pilsētas84,6 km
    pilsētā6,8 km
Segumsasfalts
ReģionsVidzeme
Maršruts
Krustojums Apšusala A6 E22
Upe, kanāls Veseta
Upe, kanāls Vesetas kanāls
Apdzīvota vieta Aiviekste
Krustojums Jaunkalsnava P82
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene
Ceļa atzarojums Jaunkalsnava
Upe, kanāls Bērzaune
Ceļa atzarojums Veckalsnava
Upe, kanāls Bērzaune
Upe, kanāls Bērzaune
Krustojums Bērzaune P81
Apdzīvota vieta Sauleskalns
Upe, kanāls Arona
Apdzīvotas vietas sākums Madona
Aplis P62
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Rīgas iela
Krustojums P84
Ar citu P ceļu sakrītošs posms P84 Saules iela 0,4 km
Krustojums P30 (Raiņa iela) P84
Aplis P62
Upe, kanāls Rieba
Apdzīvotas vietas beigas Madona
Apdzīvota vieta Sarkaņi
Apdzīvota vieta Biksēre
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Cesvaine
Upe, kanāls Kuja
Krustojums P83V861
Ceļa atzarojums Jaungulbene
Ceļa atzarojums Gulbītis
Ceļa atzarojums Stāķi
Krustojums Apdzīvota vieta Gulbene P27 Baložu iela

P37 autoceļš Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene ir reģionāls autoceļš, kas savieno autoceļu A6 pie Pļaviņām, un turpinās līdz Gulbenei, šķērsojot cauri Madonai.[1] Ceļa garums ir 91,4 km. Madonā maršrutā ietilpst Rīgas un Saules iela no 38,8. līdz 43,7. km, savukārt Gulbenē - Baložu iela no 90,4. līdz 91.4. km. Autoceļš visā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu, un šķērso Aizkraukles, Madonas un Gulbenes novadus. Autoceļa būvniecība tika pabeigta 1977. gadā.[2]

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[3]

  • no Pļaviņām (Gostiņiem) līdz Bērzaunei (0,0. - 27,8. km): 2,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 18% kravas transports
  • no Bērzaunes līdz Madonas robežai (27,8. - 38,8. km): 4 tūkstoši transportlīdzekļu. diennaktī, 15% kravas transports
  • no Madonas robežas līdz Cesvainei (43,7. - 55,8. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports
  • no Cesvaines līdz Gulbenes robežai (55,8. - 90,4. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

20. gadsimtā

[labot | labot pirmkodu]

Par autoceļa P37 izbūves un modernizācijas darbiem 20. gadsimta 60. gadu sākumā liecina Latvijas Valsts ģeoloģijas fondā saglabātie materiāli. 1962. gadā tika sagatavoti Pļaviņu-Madonas autoceļa 17.-32.km tuvumā esošo grants atradņu dokumenti, kā arī Pļaviņu-Madonas-Gulbenes-Līzespasta autoceļa 0.-17. km posma profili. [4]

Tilts pār Vesetas vecupi un Krievciema HES darba kanālu autoceļa sākumdaļā tika izbūvēti 1963. gadā, tilts pār Vesetas kanālu - 1971. gadā, bet tilts pār Sūlas upi pie Cesvaines - 1968. gadā.[5]

Mūsdienās

[labot | labot pirmkodu]

No 2010. oktobra līdz 2011. gada beigām tika pārbūvēti P37 maršruta turpinājuma ielu posmi Madonā 1,286 km garumā. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts rotācijas aplis pie Smeceres sila un Saules ielas posms no Rūpniecības ielas līdz Saules ielas 67 teritorijai. Tika pārbūvēta ceļa sega, krustojumi, nobrauktuves, autobusu pietura un ietves. Būvdarbus veica pilnsabiedrība "8CBR un Rubate", būvuzraudzību nodrošināja SIA "MK ENGINEERING" un SIA "Polyroad", kopējās projekta izmaksas sasniedza 1,168 miljonus latu, no kā ERAF līdzfinansējums bija 85% jeb 986,6 tūkstoši latu, valsts budžeta dotācija bija 3% jeb 34,8 tūkstoši lati, bet atlikušo finansējumu 12% jeb 139,3 tūkstošu latu apmērā nodrošināja Madonas novada pašvaldība.[6]

Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam tika pārbūvēti divus autoceļa posmi - pirmo posmu pārbūvēja 9,97 km garumā no Gulbīša līdz Gulbenei (80,43 km - 90,4 km). Šos būvdarbus veica SIA 8 CBR par līgumcenu 9 209 545 eiro (ar PVN), ERAF līdzfinansējot 85% no izmaksām. Savukārt, otro posmu pārbūvēja 8,93 km garumā no Kaipiem līdz Gulbītim (71,5 km - 80,43 km). Būvdarbus veica SIA ACBR par līgumcenu 6 820 269 eiro (ar PVN), ERAF līdzfinansējot 85% no izmaksām.[7]

2020. gada vasarā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi 19,5 km garā posmā no Aiviekstes līdz tiltam pār Bērzauni (7,37. - 26,88. km). Darbu laikā tika labots ceļa profils un veikta virsmas apstrāde, kā arī sakārtotas caurtekas, grāvji un lietus novades sistēmas. Būvdarbus veica SIA "YIT Infra Latvija" par līgumcenu 2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.[8]

No 2020. gada augusta līdz 2021. gada augustam tika pārbūvēts autoceļa posms 7,18 km garumā no Gostiņiem līdz Aiviekstei (0,12 km - 7,37 km) Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēti tilti pār Vesetas upi (1,63. km), Krievciema HES darba kanālu (5,74. km), savukārt atjaunots otrs tilts pār Vesetas upi (5,89. km). Pārbūves darbus veica SIA 8 CBR par līgumcenu 6 722 218 eiro (ar PVN). Šajā projektā tika aizstāti 1963. gadā būvētie tilti pār Vesetas vecupi un Krievciema HES darba kanālu, kā arī atjaunots 1971. gadā būvētais tilts pār Vesetas kanālu.[9]

2021. gada vasarā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Bērzaunes līdz Madonai (26,88. - 38,72. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" kopīgā iepirkumā ar autoceļa P84 seguma atjaunošanu 18,6 km garumā, ar kopējo līgumcenu 4,71 miljoni eiro (ar PVN).[10]

No 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada septembrim tika pārbūvēts 17,38 km garš autoceļa posms no Madonas līdz Bebriem (42,76–60,14 km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēti arī tilti pāri Sūlas un Kujas upēm, kā arī izbūvēts rotācijas aplis krustojumā ar Pils ielu Cesvainē un V863 (Cesvaine - Aizkuja). Pie Sarkaņu kapiem tika izbūvēta trīs metrus plata apstāšanās josla, bet laukumā pretī Madonas graudu pirmapstrādes kompleksam ierīkota josla kravas transporta svēršanas pārbaudēm. Tika pārbūvēts 1968. gadā celtais tilts pār Sūlas upi un atjaunots tilts pār Kuju. Darbus veica SIA "ACBR" par līgumcenu 12 479 679 eiro (ar PVN), izmantojot valsts budžeta līdzekļus. [11][12]

No 2024. gada augusta līdz 2025. gada septembrim tika pārbūvēts 11,36 km garš posmu no Bebriem līdz Kaipiem (60,14 km - 71,5 km). Darbu ietvaros Apiņupītes caurteka autoceļa 60,78. kilometrā tika demontēta, tās vietā tika izbūvēta jauna dzelzsbetona kastveida caurteka. Būvdarbus veica SIA ACBR par līgumcenu 11 578 577 eiro (ar PVN), SIA Firma L4 veica būvuzraudzību.[13]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
  2. http://kartes.lvceli.lv/lvc_iepirkumi/TREE/1542/PROJEKTS.zip[novecojusi saite]
  3. «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
  4. «Valsts ģeoloģijas fonda kolekcija | LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA». dom.lndb.lv (latviešu). Skatīts: 2026-07-18.
  5. inna.markovska@lvceli.lv. «Fotoreportāža: pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene posms». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2021-09-04. Skatīts: 2026-07-18.
  6. «Madonas pilsētas tranzīta ielu rekonstrukcija – I kārta - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2026-07-18.
  7. «ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-07-18.
  8. Jevgenijs. «Uz autoceļa Pļaviņas–Madona notiek seguma atjaunošanas darbi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2020-05-08. Skatīts: 2026-07-18.
  9. «Pie Pļaviņām un Olaines jauni ceļu būvdarbi». lsm.lv. 2020. gada 13. augustā. Skatīts: 2020. gada 13. augustā.
  10. «Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2021. gada 20. septembra līdz 2021. gada 26. septembrim».
  11. Būvdarbu posmā no Madonas līdz Dzelzavai tehnoloģiskais pārtraukums lvceli.lv 17.11.2022.
  12. Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi uz reģionālā autoceļa no Madonas līdz Dzelzavai». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2023-06-12. Skatīts: 2026-07-18.
  13. Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Pārbūvēs autoceļa P37 posmu starp Cesvaini un Jaungulbeni». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2024-08-01. Skatīts: 2026-07-18.