Viļānu novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viļānu novads
(2009—2021)
Viļānu novada karte.png
Viļānu novada karogs Viļānu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Viļāni
Kopējā platība:[1] 286,8 km2
 • Sauszeme: 281,1 km2
 • Ūdens: 5,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 5 399
Blīvums: 19,2 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Dekšāres pagasts
Sokolku pagasts
Viļānu pilsēta
Viļānu pagasts
Pakalpojumu
centri:
Viļāni
Strupļi
Dekšāres
Mājaslapa: www.vilanunovads.lv
Viļānu novads Vikikrātuvē

Viļānu novads bija 2009. gadā izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pšvaldība Latgales centrālajā daļā, kurā bija apvienota agrākā Rēzeknes rajona Viļānu pilsēta, ka arī Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasti.

2021. gadā Viļānu novadu apvienoja ar Rēzeknes novadu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorijā atrodas Radopoles un Notras ezeri. Apmēram puse no pagastā esošā Knavas purva (2045 ha) teritorijas ir nodalīta kūdras rūpnieciskai ieguvei, jo kūdras slānis purvā sasniedz līdz pat 5 m biezumu. Purva austrumu malā tek 9 km garā Spiergas upīte, kas pie dzelzceļa tilta Viļānos ietek Maltas upē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PMLP 2020. gada 1. janvāra datiem, Viļānu novadā dzīvoja 5786 iedzīvotāji, lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējās Viļānu pilsētā — 2983 jeb 51.56% no visiem novada iedzīvotājiem. Vidējais Viļānu novada iedzīvotāju blīvums uz 1 km² ir 20,3. 2,15% Viļānu novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15 gadiem), 64,21% darbspējas vecumā (15 — 62 gadi) un 23,64% virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem).

Iedzīvotāju ienākumu gūšanas avoti ir lauksaimnieciskā ražošana, mežsaimniecība. Pagasta nozīmīgākie uzņēmumi ir a/s "Lopkopības izmēģinājumu stacija "Latgale"" (piena lopkopība) un a/s "Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacija" (graudkopība, kartupeļi). Katru gadu tie rīko lauksaimniecības izstādes.

Viļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[3]
Latvieši (3251)
  
51.1%
Krievi (2883)
  
45.3%
Cita tautība (227)
  
3.6%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Viļānu pagasta Broku ciema nāk Dailes teātra direktors Bērtulis Pizičs, no Lielajiem Tučiem — priesteris Edmunds Juškevičs, no Masalsku ciema — Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, grāmatizdevējs Eduards Kozlovskis, kurš Rēzeknē dibinājis pirmo latviešu grāmatu spiestuvi "Dorbs un Zineiba". Poču ciemā dzimis fiziķis Konstantīns Počs — Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, kurš līdzdarbojies ASV Mēness pētījumu programmā un izlūklidmašīnas AWACS radīšanā.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4 km attālumā no Viļāniem uz ziemeļiem, Piziču ciematā, atrodas pilskalns Kaupra kalns, kas stiepjas 3 km garumā. Nelielā ieplakā atrodas Trūpu Velna akmens, kas nosaukumu ieguvis no tā, ka velns te esot kaltējis naudu. Lielais akmens sašķelts trīs dalās, lielākā daļas garums — 4 m, platums — 3 m, augstums — 1,9 m. Akmens virspusē redzams neregulārs iedobums, kas, iespējams, liecina par šeit bijušo kulta vietu. Uz Maltas upes redzamas Medisku dzirnavu paliekas.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]