Viļānu novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viļānu novads
Viļānu novada karte.png
Viļānu novada karogs Viļānu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Viļāni
Kopējā platība:[1] 286,8 km2
 • Sauszeme: 281,1 km2
 • Ūdens: 5,7 km2
Iedzīvotāji (2020):[2] 5 417
Blīvums: 19,3 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs (2020): Jekaterina Ivanova(Saskaņa)
Teritoriālās
vienības:
Dekšāres pagasts
Sokolku pagasts
Viļānu pilsēta
Viļānu pagasts
Pakalpojumu
centri:
Viļāni
Strupļi
Dekšāres
Mājaslapa: www.vilanunovads.lv
Viļānu novads Vikikrātuvē

Viļānu novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Latgales centrālajā daļā, kurā apvienota bijušā Rēzeknes rajona Viļānu pilsēta, ka arī Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasti.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas Radopoles un Notras ezeri. Apmēram puse no pagastā esošā Knavas purva (2045 ha) teritorijas ir nodalīta kūdras rūpnieciskai ieguvei, jo kūdras slānis purvā sasniedz līdz pat 5 m biezumu. Purva austrumu malā tek 9 km garā Spiergas upīte, kas pie dzelzceļa tilta Viļānos ietek Maltas upē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PMLP 2020. gada 1. janvāra datiem, Viļānu novadā dzīvoja 5786 iedzīvotāji, lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējās Viļānu pilsētā — 2983 jeb 51.56% no visiem novada iedzīvotājiem. Vidējais Viļānu novada iedzīvotāju blīvums uz 1 km² ir 20,3. 2,15% Viļānu novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15 gadiem), 64,21% darbspējas vecumā (15 — 62 gadi) un 23,64% virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem).

Iedzīvotāju ienākumu gūšanas avoti ir lauksaimnieciskā ražošana, mežsaimniecība. Pagasta nozīmīgākie uzņēmumi ir a/s "Lopkopības izmēģinājumu stacija "Latgale"" (piena lopkopība) un a/s "Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacija" (graudkopība, kartupeļi). Katru gadu tie rīko lauksaimniecības izstādes.

Viļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[3]
Latvieši (3251)
  
51.1%
Krievi (2883)
  
45.3%
Cita tautība (227)
  
3.6%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Viļānu pagasta Broku ciema nāk Dailes teātra direktors Bērtulis Pizičs, no Lielajiem Tučiem — priesteris Edmunds Juškevičs, no Masalsku ciema — Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, grāmatizdevējs Eduards Kozlovskis, kurš Rēzeknē dibinājis pirmo latviešu grāmatu spiestuvi "Dorbs un Zineiba". Poču ciemā dzimis fiziķis Konstantīns Počs — Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, kurš līdzdarbojies ASV Mēness pētījumu programmā un izlūklidmašīnas AWACS radīšanā.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4 km attālumā no Viļāniem uz ziemeļiem, Piziču ciematā, atrodas pilskalns Kaupra kalns, kas stiepjas 3 km garumā. Nelielā ieplakā atrodas Trūpu Velna akmens, kas nosaukumu ieguvis no tā, ka velns te esot kaltējis naudu. Lielais akmens sašķelts trīs dalās, lielākā daļas garums — 4 m, platums — 3 m, augstums — 1,9 m. Akmens virspusē redzams neregulārs iedobums, kas, iespējams, liecina par šeit bijušo kulta vietu. Uz Maltas upes redzamas Medisku dzirnavu paliekas.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]