Latvijas rajoni

Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1949. gadā padomju okupācijas vara veica administratīvo reformu, kuras rezultātā tika likvidēti apriņķi un pagasti, bet to vietā izveidoti rajoni un ciemi (šākotnēji - ciemu padomes).[1] Paralēli šai sistēmai eksistēja arī lielākās daļas teritorijas iedalījums kolhozos un sovhozos. Laika gaitā rajonu robežas tika vairākkārt mainītas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ciemi tika likvidēti un to vietā atkal tika izveidoti pagasti un pilsētas ar lauku teritorijām, bet rajoni savu statusu saglabāja. Vairāki pagasti un 1990. gadu beigās uzsāka apvienošanos novados, vietām novados apvienojoties vairākiem pagastiem, bet citur – pilsētām ar lauku teritorijām vai pilsētām ar pagastiem. Rajonus pārvaldīja pašvaldību vēlēšanās ievēlētas rajonu padomes, bet pagastos tika vēlētas arī pagastu padomes.
2008. gada 18. decembrī Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas pāreju uz jaunu administratīvo iedalījumu apriņķos (apriņķi beigās tā arī netika izveidoti), 9 republikas pilsētās un 109 novados. 2009. gada 1. jūlijā, līdz ar administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanos, rajonu padomes zaudēja savas pilnvaras.[2]
Rajonu uzskaitījums
[labot | labot pirmkodu]Laika posmā no 1949. gada līdz 2009. gadam Latvijā pastāvēja šādi rajoni:
Atsauces un piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Tukuma rajons[novecojusi saite]
- ↑ Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ No 1967. līdz 1990. gadam Stučkas rajons
- ↑ Latvijas PSR administratīvi teritoriālais iedalījums. 1950. g. Latvijas valsts izdevniecība, Rīgā, 1950
- ↑ Pēc Grīvas pievienošanas Daugavpilij 1953. gadā
| Šis ar Latvijas rajoniem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||