Robežnieku pagasts
| Robežnieku pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Robežnieki |
| Kopējā platība:[1] | 127,3 km2 |
| • Sauszeme: | 121,1 km2 |
| • Ūdens: | 6,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 618 |
| Blīvums (2024): | 5,1 iedz./km2 |
 Robežnieku pagasts Vikikrātuvē
| |
Robežnieku pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Skaistas, Kalniešu, Indras, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Augstākie pauguri pagastā atrodas Skukos; augstākais ir Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes:
Ezeri:
- Lielais Gusena ezers (120 ha)
- Garais ezers (71,2 ha)
- Ormijas ezers (66,4 ha)
- Nauļānu ezers (55,0 ha)
- Baltais ezers (daļa atrodas Baltkrievijā, kopplatība 41,3 ha, no kuriem Latvijā - 35,3 ha)
- Ildžs (24,9 ha)
- Sļepuru ezers (16,4 ha)
- Matejka (16,4 ha)
- Žabinka ezers (10,2 ha)
- Mošņica (10 ha)
Purvi: Pagastā esošie purvi ir nelieli: Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pustiņas pagasts (Пустынская) no Drisas apriņķa tika pievienots Daugavpils apriņķim Latvijā[4].
1935. gadā pagasta platība bija 132,47 km² un tajā dzīvoja 4274 iedzīvotāji.[5] 1940. gada aprīlī to pārdēvēja par Robežnieku pagastu[6]. 1945. gadā pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Robežnieku ciemam1954. gadā pievienoja likvidēto Novļānu ciemu, 1979. gadā - likvidēto Joniņu ciemu.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Robežnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Robežnieki (pagasta centrs), Skuki, Pļeiki, Nauļāni, Gromiki, Auguļova, Joņini, Pipiri, Ikaženci.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940.gada 26.aprīlis
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
