Pāriet uz saturu

Samara

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par citām jēdziena Samara nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu Irākā skatīt rakstu Sāmarra.
Samara
pilsēta
Самара
Samara
Karogs: Samara
Karogs
Ģerbonis: Samara
Ģerbonis
Samara (Samaras apgabals)
Samara
Samara
Samara (Krievijas Eiropas daļa)
Samara
Samara
Samara (Krievija)
Samara
Samara
Koordinātas: 53°12′10″N 50°08′27″E / 53.20278°N 50.14083°E / 53.20278; 50.14083Koordinātas: 53°12′10″N 50°08′27″E / 53.20278°N 50.14083°E / 53.20278; 50.14083
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Volgas federālais apgabals
Federālais subjekts Samaras apgabals
Dibināta 1586
Pilsēta 1688
Platība
 • Kopējā 541,382 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • kopā 1 156 659
 • blīvums 2 164,1/km²
Mājaslapa samadm.ru
Samara Vikikrātuvē

Samara (krievu: Самара) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas. Samaras apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2013. gada provioriskajiem datiem pilsētā dzīvo ap 1,172 miljoniem iedzīvotāju un tā ir sestā lielāka Krievijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Samara ir viens no nozīmīgākajiem un lielākajiem Krievijas Federācijas rūpniecības un ekonomikas centriem. Samara ir pazīstama kā vieta, kur ražo kosmonautikas aprīkojumu, satelītus un lidmašīnas. 2007. gadā pilsēta uzņēma Eiropas Savienības-Krievijas samitu.

Pirmo reizi minēta 1361. gadā kā Zelta Ordas apmetne Volgas krastā (Samar). 1586. gadā šeit uzbūvēja Krievijas caristes robežcietoksni (Самарский городок) uz Nogaju ordas robežas militāro un muitas funkciju veikšanai. 1670. gadā Samaru ieņēma Stepana Razina kazaku karaspēks, bet 1773. gadā tā bija pirmā pilsēta, kas pārgāja Jemeļjana Pugačova pusē.

1850. gadā tā kļuva par Krievijas Impērijas Samaras guberņas galvaspilsētu un lielu labības tirdzniecības centru. 1935. gadā pilsētu pārdēvēja padomju saimnieciskā darbinieka Valeriana Kuibiševa vārdā par Kuibiševu.

Otrā pasaules kara laikā, kad notika kauja par Maskavu, Kuibiševa kļuva par PSRS rezerves galvaspilsētu, 1942. gadā šeit tika uzbūvēts Staļina bunkurs un pārvietotas daudzas valsts iestādes. Kara laikā attīstījās militārā rūpniecība (kaujas lidmašīnu IL-2 ražošana).

1990. gadā pilsēta atguva Samaras nosaukumu.

Iedzīvotāju skaits

Pēc 2008. gada janvāra datiem Samarā dzīvo 1 158 000 iedzīvotāju. Aglomerācijā dzīvo 2,3 miljoni cilvēku (3. vieta Krievijā pēc Maskavas un Sanktpēterburgas).

Samaras iedzīvotāju skaita izmaiņas (tūkstošos cilvēku)
Gads 1897 1923 1926 1939 1956 1959 1962 1967 1970 1973 1976 1979
Skaits 91,7 147,4 172 390 760 806 881 992 1045 1117 1162 1216,2
Gads 1982 1986 1989 1992 1996 1998 2000 2001 2003 2005 2006 2007
Skaits 1243 1267 1254,4 1239,2 1208,3 1160,3 1156,1 1143,6 1157,9 1133,4 1143,3 1139,1
Gads 2008
Skaits 1158,1

Nacionālais sastāvs

Samaras iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem
Tautība Iedz.
skaits
Procentos no pilsētas
iedzīvotāju skaita
(%)
Krievi 1 036 857 88,1
Tatāri 40 327 3,4
Ukraiņi 19 178 1,8
Mordovieši 17 861 1,5
Čuvaši 15 252 1,3
Armēņi 7 140 0,4
Ebreji 5 231 0,4
Baltkrievi 4 835 0,4
Azerbaidžāņi 4 468 0,4
Baškīri 1 849 0,2
Kazahi 1 731 0,1
Uzbeki 1 618 0,1
Vācieši 1 506 0,1
Gruzīni 1 459 0,1
Čigāni 1 296 0,1
Tadžiki 1 234 0,1
Marieši 712 0,1
Moldāvi 665 0,1
Čečeni 456 0,0
Kirgīzi 391 0,0
Citas tautības un cilvēki, kuri nenorādīja tautību 12 362 1,1

Samarā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]