Ērgļu novads
| Ērgļu novads (2006—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ērgļi | |||||
| Kopējā platība:[2] | 379,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 368,9 km2 | |||||
| • Ūdens: | 10,3 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 2 600 | |||||
| Blīvums (2021): | 7,0 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2006. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Ērgļu pagasts Jumurdas pagasts Sausnējas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Ērgļu novads Vikikrātuvē
| ||||||
Ērgļu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes vidienē. Novadā apvienoti bija bijušā Madonas rajona Ērgļu, Sausnējas un Jumurdas pagasti.
Lēmums par novada izveidošanu tika pieņemts Ministru kabineta 2006. gada 5. septembra sēdē saskaņā ar noteikumiem Nr.743 „Noteikumi par Madonas rajona Ērgļu novada izveidošanu” , kas izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta trešo daļu. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Pirmajā novada sēdē, 2006. gada 14. septembrī, par novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Guntaru Velci.
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Novada administratīvajā centrā Ērgļos atrodas bijušās dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi galastacija Ērgļi.
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bernhards Dīriķis (1831-1892), žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
- Andrejs Jurjāns (1856-1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
- Pāvuls Jurjāns (1866-1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
- Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
- Jānis Zālītis (1874-1919), latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
- Jānis Grots (1901-1968), latviešu rakstnieks.
- Zinaīda Lazda (1902-1957), latviešu dzejniece.
- Māris Olte (1968), biologs un žurnālists.
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||