Ērgļu novads
Izskats
Ērgļu novads (2006—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ērgļi | |||||
Kopējā platība:[2] | 379,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 368,9 km2 | |||||
• Ūdens: | 10,3 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[3] | 2 600 | |||||
Blīvums (2021): | 7,0 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2006. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Teritoriālās vienības: |
Ērgļu pagasts Jumurdas pagasts Sausnējas pagasts | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Ērgļu novads Vikikrātuvē |
Ērgļu novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemes vidienē. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēmums par novada izveidošanu tika pieņemts Ministru kabineta 2006. gada 5. septembra sēdē saskaņā ar noteikumiem Nr.743 „Noteikumi par Madonas rajona Ērgļu novada izveidošanu” , kas izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta trešo daļu.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadā bija apvienoti bijušā Madonas rajona Ērgļu, Sausnējas un Jumurdas pagasti.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Pirmajā novada sēdē, 2006. gada 14. septembrī, par novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Guntaru Velci.
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Novada administratīvajā centrā Ērgļos atrodas bijušās dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi galastacija Ērgļi.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bernhards Dīriķis (1831-1892), žurnālists, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
- Andrejs Jurjāns (1856-1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
- Pāvuls Jurjāns (1866-1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
- Rūdolfs Blaumanis (1863-1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
- Jānis Zālītis (1874-1919), latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
- Jānis Grots (1901-1968), latviešu rakstnieks.
- Zinaīda Lazda (1902-1957), latviešu dzejniece.
- Māris Olte (1968), biologs un žurnālists.
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|