Aronas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aronas ciems)
Jump to navigation Jump to search
Aronas pagasts
Arona Parish (LocMap).png
Aronas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Kusa
Platība: 149,7 km2
Iedzīvotāji (2016): 1437[1]
Blīvums: 9.5 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Aronas pagasts Vikikrātuvē

Aronas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu un Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes, Vestienas, Mārcienas un Liezēres pagastiem, kā arī Cesvaines novada Cesvaines pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Reljefs paugurains, augstākie kalni ir Nesaules kalns (284,2 m) un Ķelēnu kalns (283,4 m). Pagasta platība ir 14 974 ha, no tiem meži — 7011 ha, lauksaimniecības zeme 6085 ha.

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akas kalns, Akļu kalns, Augstumkalns, Biemeltu kalns, Birzkalns, Bricu kalns, Briedēnu kalns, Burtnieku kalns, Cepļa kalns, Cūkas kalns, Glemžu kalns, Jozumu kalns, Jurcēnu kalns, Kalnavoitu kalns, Kaļvu kalns, Kaniņkalns, Karātavkalns, Karātavu kalns, Krūmiņkalns, Ķelēnu kalns, Lazdiešu kalns, Nesaules kalns, Odukalns, Ošinieku Baznīcas kalns, Penderu kalniņš, Puļpu kalns, Purvakalns, Silviešu kalns, Stuburkalns, Sudrabiņu kalns, Svētais kalns, Toliņu kalns, Viestēnu kalns, Vikšeru kalns, Zeduļu Baznīcas kalniņš, Žagaru kalns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri pagastam tek Arona (izteka — Puksteņu purvi, ietek Aiviekstē), Bložupīte, Briedaine, Dēklainīte, Dietlāviņa, Dzirnupīte, Iztekas strauts, Jole (izteka — Oļu dīķi, ieteka — Aronas upe pie "Sateku" mājām), Kapupīte (izteka — Sarkaņu pagastā no Rāvijas purviem, ieteka — Aronas upē pie Pīlīšu fermas), Madonas upīte, Ogre (izteka — Lielais Līdēres ezers, ieteka — Daugava), Ogrīte, Pirkenes strauts, Sīļauka, Sūla, Urdava un Viešupe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas Apaļais dīķis, Dēklainis, Ezermuižas ezers, Grāvja dzirnavezers, Kaijenieks, Kučuru dzirnavezers, Kusas ūdenskrātuves, Lauteres ezers, Lejas Rubeņu dzirnavezers, Lielais Līdēris, Lielais Rāvijs, Lipielu ezers, Lodes ezeriņš, Madonas ezers, Mazais Līdēris, Mazā Cepurīte, Naglas ezers, Nepadeves ezers, Nesaules ezers, Oļu dīķi, Pelšu ezers, Sasēris, Skujiešu ezers, Tīžu dīķis un Viešūrs.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līču purvs, Nesaules purvs, Sasēra purvs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas daļa no aizsargājamo ainavu apvidus Vestiena, tajā savukārt ietilpst dabas parks Gaiziņkalns. Pagastā atrodas arī dabas liegums Nesaules kalns.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aronas pagasta teritorija 1940. gadā. Mūsdienu administratīvās robežas dotas ar violetu krāsu

Pirmās ziņas par teritorijas apdzīvotību ir no 13. gadsimta sākuma. Tagadējā Aronas pagastā dzīvojuši latgaļi. 1211. gada Letijas dalīšanas līgumā minēta Jersikas ķēniņvalsts Negestes (Nīgastes) pils. Mājas ar šādu nosaukumu vēl šodien ir Aronas pagastā, šajās mājās 20. gadsimta sākumā bija pagastnams.

Līdz 1920. gada zemes reformai tagadējā Aronas pagasta teritorijā atradās Lauteres muiža (Lauternsee; pirmo reizi minēta 1570. gadā), Lodes muiža (Lodenhof; 17. gs. beigās), Zelgauskas muiža (Selgowksy; 17. gs. beigās), Vestienas muiža (Fehsen; 1762. gadā), Oļu muiža (Ohlenhof; 1797. gadā), Kusas muiža (Kussen), Līdēres muiža (Lüdern) muižas, Kalvu un Jaunlazdonas pusmuižas. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Grazdonas (Grostonas), Līdēres, Kusas, Oļu un Lubejas rīcības komitejas, Grostonas pagastā soda ekspedīcija nodedzināja divas zemnieku mājas, Latvijas Brīvības cīņu laikā Kusas pagastā darbojās partizāni Veckalniņa vadībā.

1935. gadā tagadējā Aronas pagasta teritorija atradās piecos pagastos - Kusas, Lubejas, Oļu, Viesienas un Grostonas. Pagastu kopplatība bija ap 20 000 ha un tajos dzīvoja 3920 iedzīvotāju.

Latvijas PSR laikā 1945. gadā Madonas apriņķa Grostonas pagastā izveidoja Aronas ciema padomi. Madonas rajona Aronas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Grostonas ciemu, 1954. gadā — likvidēto Jaunlazdonas ciemu. 1973. gadā pievienoja likvidēto Kusas ciemu, bet daļu teritorijas pievienoja Bērzaunes un Mārcienas ciemiem. 1977. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Bērzaunes un Lazdonas ciemiem. 1979. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Sarkaņu ciema, bet daļu Aronas ciema teritorijas pievienoja Liezēres ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aronas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Kolektīvās saimniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gadā pagasta teritorijā tika izveidoti 11 kolhozi, kurus apvienojot, 1952. gadā izveidoja kolhozu "Vidzeme", 1965. gadā — kolhozu "Arona". Savukārt, apvienojot tos, 1977. gadā izveidoja padomju saimniecību "Viesiena". Kusā darbojās Madonas specializētās meliorācijas celtniecības pārvaldes iecirknis ar darbnīcām[3] — organizācija "PMK-19"

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas Arnicēnu pilskalns, Aronas grantsbedru senkapi, Aroniešu apmetne, Ciskānu akmens krāvums, Dārznīcas pilskalns, Dietlāvu senkapi, Ezermuižas senkapi, Jaunandrānu pilskalns, Kalnavaitu Karātavu kalns, Kalnavaitu senkapi, Kārklu senkapi, Krastkalnu senkapi, Kučuru senkapi, Kusas apmetne un senkapi, Lauteres pilskalns, Lazdiešu senkapi, Ošinieku Baznīcas kalns, Ošinieku senkapi, Nesaules senkapi, Svētais kalns, Trušļu senkapi, Vālēnu apmetne, Zeduļu Baznīcas kalns, Zeduļu senkapi.

Mūsdienu pagasta teritorijā atrodas vēsturiskās Kusas muiža, Lauteres muiža un Zelgauskas muiža, Līdēres pareizticīgo baznīca, kā arī Strūves ģeodēziskā loka punkts Nesaules kalnā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kusa (pagasta centrs), Lautere, Zelgauska, Līdēre, Lode.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Aronas pagasta nāk tādi ievērojami cilvēki, kā: Jūlijs Dievkociņš (rakstnieks), Alfejs Bromults (gleznotājs), Ēvalds Mercs (aktieris), Jānis Silītis (rakstnieks), Pēteris Sarķis (fabulists) un Pēteris Dreimanis (vēsturnieks).

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.