Aronas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aronas pagasts
Aronas pagasts LocMap.png
Aronas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Kusa
Platība: 149,7 km2
Iedzīvotāji (2010): 1551[1]
Blīvums: 10.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Aronas pagasts Vikikrātuvē

Aronas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu un Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pagastiem, kā arī Cesvaines novada Cesvaines pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Reljefs paugurains, augstākie kalni ir Nesaules kalns (284,2 m) un Ķelēnu kalns (283,4 m). Pagasta platība ir 14 974 ha, no tiem meži — 7011 ha, lauksaimniecības zeme 6085 ha.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri pagastam tek Ogre (izteka — Lielais Līdēres ezers, ieteka — Daugava), Arona (izteka — Puksteņu purvi, ietek Aiviekstē), Ogrīte, Jole (izteka — Oļu dīķi, ieteka — Aronas upe pie "Sateku" mājām), Sūla, Dzirnupīte, Briedaine, Viešupe un Kapupīte (izteka — Sarkaņu pagastā no Rāvijas purviem, ieteka — Aronas upē pie Pīlīšu fermas).

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas Lielais Līdēris, Lauteres ezers, Sasēris, Madonas ezers, Naglas ezers un Lipēnu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aronas pagasta teritorija 1940. gadā. Mūsdienu administratīvās robežas dotas ar violetu krāsu

Pirmās ziņas par teritorijas apdzīvotību ir no 13. gadsimta sākuma. Tagadējā Aronas pagastā dzīvojuši latgaļi. 1211. gada Letijas dalīšanas līgumā minēta Jersikas ķēniņvalsts Negestes (Nīgastes) pils. Mājas ar šādu nosaukumu vēl šodien ir Aronas pagastā, šajās mājās 20. gadsimta sākumā bija pagastnams.

Līdz 1920. gada zemes reformai tagadējā Aronas pagasta teritorijā atradās Lauteres nuiža (Lauternsee; pirmo reizi minēta 1570. gadā), Lodes muiža (Lodenhof; 17. gs. beigās), Zelgauskas muiža (Selgowksy; 17. gs. beigās), Vestienas muiža (Fehsen; 1762. gadā), Oļu muiža (Ohlenhof; 1797. gadā), Kusas muiža (Kussen), Līdēres muiža (Lüdern) muižas, Kalvu un Jaunlazdonas pusmuižas. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Grazdonas (Grostonas), Līdēres, Kusas, Oļu un Lubejas rīcības komitejas, Grostonas pagastā soda ekspedīcija nodedzināja divas zemnieku mājas, Latvijas Brīvības cīņu laikā Kusas pagastā darbojās partizāni Veckalniņa vadībā.

1935. gadā tagadējā Aronas pagasta teritorija atradās piecos pagastos - Kusas, Lubejas, Oļu, Viesienas un Grostonas. Pagastu kopplatība bija ap 20 000 ha un tajos dzīvoja 3920 iedzīvotāju.

Latvijas PSR laikā 1945. gadā Madonas apriņķa Grostonas pagastā izveidoja Aronas ciema padomi. Madonas rajona Aronas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Grostonas ciemu, 1954. gadā — likvidēto Jaunlazdonas ciemu. 1973. gadā pievienoja likvidēto Kusas ciemu, bet daļu teritorijas pievienoja Bērzaunes un Mārcienas ciemiem. 1977. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Bērzaunes un Lazdonas ciemiem. 1979. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Sarkaņu ciema, bet daļu Aronas ciema teritorijas pievienoja Liezēres ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aronas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Kolektīvās saimniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gadā pagasta teritorijā tika izveidoti 11 kolhozi, kurus apvienojot, 1952. gadā izveidoja kolhozu "Vidzeme", 1965. gadā — kolhozu "Arona". Savukārt, apvienojot tos, 1977. gadā izveidoja padomju saimniecību "Vestiena". Kusā darbojās Madonas specializētās meliorācijas celtniecības pārvaldes iecirknis ar darbnīcām[3] — organizācija "PMK-19"

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kusa (pagasta centrs), Lautere, Zelgauska, Līdēre, Lode.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Aronas pagasta nāk tādi ievērojami cilvēki, kā: Jūlijs Dievkociņš (rakstnieks), Alfejs Bromults (gleznotājs), Ēvalds Mercs (aktieris), Jānis Silītis (rakstnieks), Pēteris Sarķis (fabulists) un Pēteris Dreimanis (vēsturnieks).

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.