Kārķu pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārķu pagasts
Kārķu pagasts LocMap.png
Kārķu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Valkas novads
Centrs: Kārķi
Platība: 124,18 km2
Iedzīvotāji (2018): 631[1]
Blīvums: 5.4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Karkell
krievu: Каркельское
Kārķu pagasts Vikikrātuvē

Kārķu pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Ērģemes pagastu, Naukšēnu novada Naukšēnu pagastu un Burtnieku novada Ēveles pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā, neliela daļa dienvidaustrumos — Ērģemes paugurainē. Augstākais punkts — 100,9 m (pie Vēveriem).

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezdibenis, Bremmes ezers, Cepšu ezers, Jāngložu ezers, Pelēdas ezers, Purgaiļu ezers, Trūdis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Valkas apriņķa Kārķu pagasta platība bija 120,5 km² un tajā dzīvoja 1660 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Kārķu un Sedas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valkas rajona Kārķu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Sedas ciemu, 1960. gadā pievienoja Ērģemes ciema padomju saimniecības «Smertes» teritoriju, bet 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Ērģemes ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kārķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Latvijas Republikas laikā Kārķos katru gadu vidēji uzcēla 20 mājas, kopā nedaudz vairāk kā 200 mājas. Padomju varas gados dažādu iemeslu dēļ tika pamestas 146 mājas. 1991. gadā daudzi bijušie un esošie kārķēnieši izteica vēlēšanos nākt atpakaļ uz tēvu mājām. Kārķos mājas drīkstēja celt tikai centrā. Padomju varas gados uzceltas 8 daudzstāvu mājas ar 120 dzīvokļiem. Lauku cilvēks nevar iztikt bez lopu audzēšanas, tāpēc 400 m no centra tika veidota personīgo kūtiņu "kolonija", bet pļavas un ganības ierādītas 2,4 un 10 km no centra.

Muižas rentes mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas, kuras atrodas austrumu virzienā uz Veckārķiem, ir senās muižas rentes mājas: "Zīles", "Brieži", "Vāveres", "Kazuļi" u.c. Tās ir tiesas protokolu grāmatā minētas jau 19. gs. sākumā. Līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu muižnieks nav pārdevis "Vāveru" māju, jo tā bija tuvu muižas zemei. Daļa no šīm mājām pēc Pirmā pasaules kara tika sadalītas bijušajiem rentniekiem. "Smuikas" un "Stimperi" piederējuši Ķemeru baronam. Tikai gadsimta beigās zemnieki izpirkuši māju un ieguvuši to dzimtas īpašumā.

Veckārķu muižas un Jaunkārķu muižas mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas gar Veckārķu-Piksāru ceļu 19. gs. piederēja Veckārķu muižai. Tikai 2 mājas — "Kurmīši" un "Acītes" bija Turnas mežsargam. Gar Kārķu-Valkas ceļu ir daudz vecu māju no muižu laikiem - Naglas, Irbītes, Bāliņi, Šaujas, Ārnikas piederēja Veckārķu muižai, bet Strazdi, Šalderi, Krieviņi — Jaunkārķu muižai. Baliņas, Čiekurkalni, Smilgas, Ezerlīči, Mierkalni, Līčupes, Ērgļi uzcelti 20. gadsimta 20-tos gados, kad muižu zemi sadalīja bijušajiem kalpiem.

Veckārķu-Piksāru ceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gs. sākumā vietu, kur iet Veckārķu-Piksāru ceļš, klāja biezs mežs. 19.gs. barons iedalīja to zemniekiem, lai tie iekārtotu un uzceltu ēkas. Zemi visvairāk saņēma muižas kalpi, kas dzīvoja muižā un apkalpoja muižnieku — kučieri, pavāres, istabmeitas, zirgu un lopu puiši utt. Tiem zemniekiem, kuri uzņēmās šo darbu, nevajadzēja 12 gadus maksāt muižai renti.

Tā sāka iekārtot Jundzīšus, Vītolus, Andriņus, Kūliņus, Briežupes, Cēsiniekus, Liepkalnus, Mauriņus. Mājas tika dalītas gadu desmitiem, jo nevarēja tik ātri atrast uzņēmīgus cilvēkus. Lielākai daļai māju vārdi cēlušies no vietējiem apstākļiem. Vītolu māju apkārtnē augušii daudzi vītolu, bet pie Lazdu mājām lazdas.

Netālu no Briežupēm bijusi maza upīte, te dzīvojis daudz briežu. Bet Jungu mājas nosaukums radies citādi. Netālu no vietas, kur uzcelta māja, bijusi maza pļaviņa ar avotu. Tā saukta par "jung" (vāciski — jauno) pļaviņu. Līdz ar to māja guvusi šādu nosaukumu. Pēc Pirmā pasaules kara māju karte izmainījās. Māja tika sadalīta rentniekiem.

Mājas kolhoza laikos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gadā, kad nodibinājās kolhozs, atkal notika izmaiņas. Uzcēla jaunu liellopu fermu Pētersonos. Tajā pašā laikā daudzas mājas un kūtis bija pakļautas likteņa varai.

Rentnieku un graudnieku mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gar Kārķu-Rūjienas ceļu ir būvētas muižas rentnieku mājas: Vecsalas, Kalnsalas, Salaskalēji, Oldiņi, bet Dzērvītes un Labāti bija graudnieku mājas.

No muižas izpirktas mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No muižas izpirktas sekojošas mājas: Lūķi, Ķikuti, Jendavas, Bauskas, Bērtuļi, Ķikškalni, Reines, Liģsalas. Uz šodienu mājas ir pārveidotas. Māju izpirkšanas laikā te ienākušas vairākas igauņu ģimenes.

20.gs. 20-to gadu mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārējās šīs apkārtnes mājas - Gulbji, Kļavas, Dravnieki, Kārkliņi, Celmiņ], Virsaiši, Egļulaīni, Roņi, Dambīši tika uzceltas 1920.-to gadu sākumā.[4]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kārķi (pagasta centrs), Veckārķi, Vēveri.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2018. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2018. gada 1. janvārī.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. I. Pētersone. Kārķu novada vēsture. Valkas tipogrāfija 1993. g.