Grundzāles pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grundzāles pagasts
Grundzāles pagasts LocMap.png
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Grundzāle
Platība: 129,54 km2
Iedzīvotāji (2010): 997[1]
Blīvums: 7.7 iedz./km2
Grundzāles pagasts Vikikrātuvē

Grudzāles pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Bilskas un Palsmanes pagastiem, Valkas novada Vijciema un Zvārtavas pagastiem, kā arī Apes novada Gaujienas un Virešu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir pagasta centrs — Grundzāle (Dzeņi), Aumeisteri (Serbigale), Vizla, Bindes, Grundzāles muiža, Lamsteri, Caunes, Bemberi, Rudaci, Ozoliņi, Mārci.

Pagasta teritoriju šķērso Vidzemes šoseja E77, maģistrālais gāzesvads Inčukalns—Pleskava un līdz Gaujai izbūvētā augstsprieguma līnija Valmiera—Ape. Savulaik caur pagasta teritoriju tika novilkts vēsturiskais Strūves meridiāns ar triangulācijas torni. Pagasta centrā atrodas Grundzāles pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde, bibliotēka, estrāde, kā arī kultūras nams, kura Mazās zāles sienu apgleznojis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis.

Aumeisteros atrodas muižas pils ar palīgēkām, tās ietverošu parku, uzstādinātu dīķi un muižas pārvaldnieka māju. Aumeisteru baznīca tika sagrauta Otrā Pasaules kara laikā. Parkā atrodas 1905. gada soda ekspedīcijas laikā nošauto cilvēku kapu kopiņas. Grundzāles muiža atrodas kalna galā un savulaik tur darbojās ar vēju darbināms ūdens sūknis. Grundzāles muižas baznīca ir nopostīta jau Livonijas beigu posmā.[nepieciešama atsauce] Vizlā izmantojot ūdensdzirnavu aizsprostu uzbūvēta mazā spēkstacija.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Vidzemes augstienes līdz Aumeisteriem stiepjas Aumeisteru paugurvalnis, kas ir meridionālā virzienā stiepts pamatiežu virsas paaugstinājums ar sarežģītu reljefu, kuru veido divas vaļņveida paugura grēdas, starp kurām atrodas pārpurvotu ieplaku virkne.

Pagasta teritorijā atrodas Dzeņu dolomīta atradnes, kuru produktīvo slāņkopu veido Pļaviņu svītas augšējās daļas nogulumi. Šeit tuvu zemes virskārtai atrodas plašas augstvērtīga dolomīta iegulas, kas bija domātas Rīgas metro celtniecībai.[2]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltezers,
  • Duņķis,
  • Bezdibenis.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laužu, Aumeisteru, Dibena, Raga, Stirnu, Piekārumu, Melnais, Lankaskalna.

Pļavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vetiņu pļavas, Siena purs, Spiksti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz šī teritorija iekļāvās Tālavas zemē. Pagastam cauri iet ļoti sens tirdzniecības ceļš uz Pleskavu (Cēsis - Rauna - Smiltene - Niedrājs - Mēri - Grundzāles krogs - Rudaci - Gaujiena). Uz šī ceļa krustojuma ar ceļu Variņi - Palsmane - Aumeisteri - Mierkalns - Salainis arī novietojās Grundzāles muiža. Teritorijā apzināts viens pilskalns, pāris senkapu un kulta akmeņu, zviedru kara kapi, mēra kapi un baronu kapi. Šodien aizņemtā vieta viduslaikos sastāvējusi no Aumeisteru muižas, Grundzāles muižas un Vizlas īpašumiem, kas vēlāk ietilpa Valkas aprinķī. 1897. gadā Grundzāles pagastu pievieno Gaujienas pagastam. 1935. gadā Valkas apriņķa Grundzāles pagasta platība bija 37,4 km² un tajā dzīvoja 706 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Grundzāles ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Grundzāles ciems ietilpis Smiltenes (1949. - 1959. g.) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1960. gada 25 martā apvienojot Aumeisteru, Grundzāles un Vizlas kolektīvās saimniecības radās Grundzāles padomju saimniecība ar centru Grundzāles MTS. Līdz ar to 1961. gadā tika apvienoti arī ciemi un izveidojās Grundzāles ciems. 1979. gadā ciemam pievienoja daļu Zvārtavas ciema teritorijas. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Virešu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un 22. augustā šeit sāk raidīt pirmā nevalstiskā ētera TV Latvijā. 2009. gadā Grundzāles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Ilze Galkina Dolomīta karjeriem Grundzāles pagastā nedod zaļo gaismu — "LA" 2014. gada 31. janvāris
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Padomju saimniecība „Grundzāle”
  • Daina Zupa „Skolotāj, partija jā-klausa!”. — Likteņstāsti, Rīga 2002. ISBN 9984611701