Ķieģeļu pagasts
| Ķieģeļu pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
| Apriņķis: | Valmieras apriņķis |
| Centrs: | Ķieģeļi |
| Kopējā platība: | 62,4 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 1037[1] |
| Blīvums (1935): | 16.6 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Ķieģeļu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos. Robežojās ar Valmieras apriņķa Dauguļu, Mujānu, Kocēnu un Vaidavas pagastiem, un Cēsu apriņķa Kūduma pagastu. Pagasta valde atradās tagadējās Sarmās 2,5 km uz ziemeļiem no Ķieģeļiem (tagadējās Ķieģeļmuižas).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atradās Rubenes baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā, kurā par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Savukārt Vaidavas ezera austrumu krastā atradās labi nocietināts pilskalns, kuru grāfs Zīverss uzskatīja par Beverīnas pilsvietu, bet V.D.Balodis par Metimnes pilsvietu.
Pagasts dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagasta teritorijā atradās Ķieģeļu muiža (Kegeln) 1676 ha kopplatībā, kuru sadalīja 80 vienībās (no tām 9 bija rentes mājas). Rubenes mācītājmuižu 147 ha platībā sadalīja 5 vienībās.[2]
1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Ķieģeļu un Ziedenes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Valmieras rajonā. Mūsdienās Ķieģeļu pagasta teritorija iekļauta Valmieras novada Kocēnu, Vaidavas, Zilākalna pagastos un Cēsu novada Stalbes pagastā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 19659-19661 slejas. Rīga: 1933.-1934.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
